Nometne uz mīlestību.

16. Daļa.

Ir pagājušas 2 nedēļas kopš mēs ar Oliveru neesam tikušies. Es eju ar vien biežāk laukā kopā ar Tobiasu un ar vien biežāk redzu Dilanu. Viņš mani tā kaitina! lai gan tas arī biedē. 

Es sēžu uz dīvāna un skatos televizoru. Tētis ir darbā un mājās būs vēlu. Lai gan pa televizoru gāja mans mīļākais seriāls es biju domās par Oliveru. Viņš nebija man rakstijis vai zvanijis nevienu reizi. Es vairākas reizes pieķēru sevi turot telefonu rokā ar atvērtu Olivera kontaktpersonu. Tas bija daudz grūtāk nekā es domāju. Pie durvīm kāds piezvanīja un es piegāju atvērt durvis. Tur stāvēja Dilans. Es gribēju aizvērt durvis bet viņš saķēra manu roku un pagrūda mani. No spēcīgā grūdiena es nokritu. Ātri piecēlusies es aizskrēju uz virtuvi. Paņēmu nazi un izdzirdēju Dilana balsi- Vari neslēpties es tevi tāpatās atradīšu. - Viņš iegāja virtuvē un ieraudzījis mani ar nazi rokās iesmējās. - Tu mani nenodursi. Tu esi pārāk labs cilvēks. - Lai gan es gribēju iebilst es zināju ka viņam ir taisnība. - Ko tu gribi ?!- Es iebļāvos. - Tevi protams!- Viņš to pateica kā pašsaprotamu un metās man virsū. Viņš izsita no manām rokām nazi un tas nokrita netālu no manis. Viņš sāka skūpstīt mani un centās novilkt manu džemperi. - Nē!- Es iebļāvos. - Nedari to! - Centos izķepuroties no viņa tvēriena bet es biju pārāk vāļā. Es viņam iekniebu un viņš nedaudz palaida mani vaļā. Es paķēru nazi un piecēlos lai skrietu prom bet viņš saķēra manu kāju un es nokritu. Viņš atkal uzgūlās man virsū un es pielēmu bez izejas variantu. Es iedūru nazi viņam plecā un viņš sāpēs iekliedzās. Man izdevās viņu nogrūst no sevis nost. Es uzskrēju uz otro stāvu un ieskrēju savā istabā. Ātri palīdusi zem gultas izdzirdēju Dilana kliedzienu. -  Ja tu nepiederēsi man tu nepiederēsi nevienam!- Tad dzirdēju kā viņš uziet uz otro stāvu un ienāk taisni manā istabā. Viņš aiz kājām izrāva mani no gultas apakšas un es iekliedzos. Viņš trieca nazi tieši manā vēderā un es no sāpēm atkal iekliedzos.

~ Tobiasa skatapunkts. ~

Piebraucu pie kristas mājas lai pavēstītu viņai ka esmu samaksājis brālim un ka viņa var atkal atgriezties pie manis. Izkāpu no mašīnas un piegājis pie durvīm sapratu ka viņas ir vaļā. Pēkšņi izdzirdēju Kristas kliedzienu. Izvilku ieroci kurs vienmēr man ir līdzās un uzskrēju uz otro stāvu. Atkal kliedziens. Sapratu ka tas nāk no istabas kas bija pa kreisi no manis. Iegājis istabā ieraudziju kaut kādu 'čali' kurš uzlīdis uz Kristas un dur viņai ar nazi. - NEAIZTIEC VIŅU VAI ARĪ ES IZŠAUŠU. UN TICI MAN ES KNAPI VALDOS LAI TO NEIZDARĪTU!!!- Iekliedzos. Viņš apstājās un pagriezās pret mani. -Nolien no viņas nost un nogulies uz zemes. - Caur zobiem norūcu un viņš to izdarīja. Es izvilku telefonu un uzzvanīju man pazīstamam policistam. Izstāstīju situāciju un drīz viņš kopā ar vel dažiem policistiem un ātro palīdzību bija klāt. Kristu aizveda uz slimnīcu bet mani uz policijas iecirkni. Izjautāt.

Kad beidzot tiku uz slimnīcu Kristu vel operēja. Es apsēdos netālu no operācijas zāles un domāju par to čali. Kas viņš ir? Ko viņam vajedzēja no Kristas? 

~ Jūs nopietni domājāt ka es te Dilanu iesaistīšu vnk tapatās? 😁😏😏 ( Buchas no Evithas! 😚) ~