Nometne uz mīlestību.

3. Daļa.

Piecēlos sēdus un sapratu ka tā bija Anna. - Ceļāss! Paši vainīgi ka tik ilgi negajat gulet!- Es iesmējos un izkāpu no gultas paņēmu dažas drēbes un dušas želeju ar dvieli. Izgāju no meiteņu namiņa un aizgāju uz meiteņu dušām. Apģērbusies izgāju ārā un noliku mantas pie savas gultas. Tad gāju uz brokastīm. Kad sadabuju savu ēdienu nevarēju atrast kur apsēsties. Pārlaidusi ar acīm pār ēstuvi ieraudziju ka Olivers sēž viens pašā ēstuves gala. Es pasmaidiju un sāku iet uz viņa pusi. Apsēdos viņam blakus. Olivers vel nebija mani pamanijis jo austiņās klausijās kaut ko. Es iekniebu viņam plecā un viņš iekliedzās.- Auuu! Sāp tač!- Bet kad viņš pagrieza galvu uz manu pusi viņš pasmaidija. Es atsmaidiju un jautāju - Ko klausies?- Izrāvu austiņu no viņa auss un iebāzu savējā tur skanēja kaut kāda dziesma kuras nosaukumu nezināju. - Kas tā pa dziesmu?- Jautāju un puisis atņēma man austiņu un arī atslēdza viņas no telefona.- Nekas īpašs.- Viņš bāzdams austiņas kabatā noteica.- Skaidrs..- Noteicu un sāku ēst. - Kape sedi viens? - noprasiju. - Neesmu  vel šeit atradis nevienu draugu. - Puisis nedaudz klusāk atbildēja. - A kātad es?!- Nokliedzos un abi iemējāmies.  Taa mes nosmejamies norunajamies visas 45min. Kad mes paedam mes sakam virzitiez uz pļaviņu kur mums bus nakama stunda. Ta bija dejošana. - Tu maki labi dejot? - es viņam jautaju
- Ja... nu labi ne. - vins nedaudz nosarka. - nekas prieks tam mes te atbraucām - Noteicu un iesmējos. - Ja kas varēšu palīdzēt.- Piemiedzu ar aci un abi atkal sākām smieties. Aizgājām uz pļaviņu un tur mūs sagaidija Sabīne. - Tā tagad sastājaties divās līnijās! Vienā meitenes bet otrā puiši.- Sabīne nokomandēja un mēs izdarijām tā kā viņa lika. - Tagad pagriežaties viens pret otru!- Pagriezāmies un man pretī stāvēja Olivers. - Tas būs jūsu pārinieks visu nometnes mēnesi dejošanā. - Meitene noteica un  es atviegloti nopūtos. No citu pusēm nāca tikai neapmierināta ņurdēšana un murmināšana. - Beidzat vārīties gan jau nebūs TIK slikti!- Sabīne centās uzmundrināt. - Sadodaties rokās un paejat viens pāris no otra tālāk! Pirmām kārtām es jums iemācīšu valsi.- Olivers satvēra ar savām rokām manas maziņās plaukstiņas un es sajuta cik siltas tās ir. - Puisis uzliek rokas meitenei uz gurniem bet meitene puisim uz pleciem.- Visi darija kā  Sabīne lika.- Nu saejat ciešāk neviens tak te nekož!- Sabīne pakliedza un es pietipināju tuvāk puisim tā ka varēju just viņa nemierīgos sirdspukstus.- Vot skataties un mācaties kā jādara.- Sabīne noteica parādot uz mums. Olivera sirds sāka pukstēt vel straujāk. Daži paskatijās uz mums bet ne uz ilgu  brīdi. - Nomierines visss tak ir labi.- Nočukstēju un jutu kā Olivers kaut mazliet atslābst. Tikai tagad pamaniju ka kaut kāda meitene mani vēroja ar greizsirdības pilnu skatienu. Es tam īpaši nepievērsu uzmanību un turpināju klauīties skolotājā. Pēc nodarbības mums bija 20 minūšu atpūta. - Zini tev nemaz tik slikti nesanāca.- Teicu Oliveram. Mēs gājām uz nākamo nodarbīb kas bija tautas bumba.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Tatad paldies cilvekiem kas lasa šo stastu!😏 Un ludzu lūdzu ja jums patik šist stāsts ierakstiet kautko jauku komentaros un piespiediet to zvaigznīti. Tas nozimes LOTI daudz❤️❤️❤️