Nometne uz mīlestību.

18. Daļa.

Sodien Kristu izraksta no slimnīcas. Viņa pamodās dienu pēc operācijas. 

Es viņu lēni vedu ārā no slimnīcas. - Tev viss labi? Nekas nesāp?- Jautāju jo negribēju lai viņa pārāk daudz piepūlās. Viņa iesmējās un atbildēja. - Nevajag tā uztraukties man viss ir labi. - Bet tikusi pie pēdējiem trīs pakāpieniem viņa ievaidējās un zaudēja līdzsvaru bet es paspēju noķert viņu. - Skaidrs tu līdz mašīnai netiksi ejot ar kājām.- Noteicu un pacēlu viņu līgaviņā. Viņa sāka ķiķināt. - Lidojošais supervaronis. - Viņa nočukstēja un es arī pasmaidiju. Atceros kā viņu izglābu un viņa mani nosauca par lidojošo supervaroni lai gan pirms tam mani saukāja par lidojošo slepkavu. - Tevi baigi daudz jāglābj. - Piespēlēju viņas teātrim. - Jaaaa man vajag daaaudz uzmanības. - Abi iesmējāmies un bijām jau tikuši pie mašīnas. Es iesēdināju viņu blakus sēdētāja krēslā. Pie viņas piegāja viņas tēvs Dāvis.  Pēc uzbrukuma Kristai mēs ar viņas tēvu esam kļuvuši draudzīgāki. Viņš atļāva sevi uzrunāt viņa vārdā. - Esi uzmanīga meitiņ. A tu Oliver sargā viņu dienu un nakti! Acis nenolaid no viņas. - Dāvis pagriezies pret mani skarbi pavēlēja. - Tēt..- Krista saķērusi tēva roku brīdinoši novilka. Es tikai pasmaidiju un noteicu - Viņš tikai atgādina ka man tevi ir jāpieskata. - Dāvis iesmējās apskāva meitu un aizgāja uz savu mašīnu. Bet es iesēdos savējā. Es pagriezos pret Kristu un noskūpstiju viņu. - Es tā ilgojos pēc tevis ārpus slimnīcas sienām. Viņa pasmaidija. 

Mēs piebraucām pie manas mājas un es ienesu viņu iekšā un noliku uz dīvāna.  Pēkšņi no vannas istabas iznāca Aiziks. - OOoooooouuu jūs jau atpakaļ?- Viņš smaidot noteica. - Ko tu te dari?- Jautāju. - Gaidiju tevi gribēju braukt uz ballīti bet iegriezos pie tevis lai pajautātu negribi braukt līdz?- Viņš jautāja ar smīnu bet es asi attraucu. - Nē. - Tajā pašā laikā no dīvāna uses atskanēja - Viņš brauks!- Aiziks nebija pamanijis Kristu un salecās. -Aaa ta esi tu!- Ieraudzijis Kristas galvu viņš atcerējās meiteni. - Nē es nekur nebraukšu es palikšu ar tevi Krista.- Atgriezos pie tēmas. - Brauc es te izdzīvošu viss būs labi. - Viņa pasmaidīja un es kaut vai gribēju turpināt protestēt bet atslābu jo zināju ka meitene neatkāpsies. - Labi. Tikai esi uzmanīga. - Noteicu un tiku izgrūzts ārā pa durvīm. 

~ Kristas skatapunkts. ~

-Atpūties no viņa un viņa čīkstēšanas. - Aiziks vel noteica un pa durvīm ārā bija. Beidzot es biju viena. Es biju nogurusi no šīs uzmanības. Visu laiku skatās tikai lai man nekas nesāpētu vai nebūtu ne tā. Es paņēmu pledu un zem galvas paliku vienu no dekoratīvajiem spilveniem. Ieslēgusi televizoru sāku skatīties kaut kādu šausmeni. Kaut kur filmas vidū aizmigu. Pamodos no skaļa blīkšķa. Izlecu no dīvāna tik strauji ka mana brūce iesāpējās. Stipri. Izgāju koridorā un tur nu viņi bija. Abi. Divi. Viens otram uzkrituši virsū. Ieraudzijis mani Olivers pasmaidija un teica- Sveikaaa mīiļaa. Es nezinu cik ir pulkstenītiis bet es iešu guleet. Minkaan nolien nost no maniiss. - Sapratu ka viņš ir dzēris. Aiziks nolīda no viņa nost un noteica - Es tev neesmu minkaaans ! Un es eju gulēt viesu istaba. - Abi aizgāja un no viņiem drausmīgi nosmirdēja pēc alhahola. Es iegšu pēc drēbēm  un aizgāju uz vannas istabu. Izdarīju rīta rutīnu un aizgāju uz virtuvi uztaisīt nu ja pusdienas. Visu pagatavojusi pamodināju abus puišus un liku iet nomazgāties. Absēdos pie virtuves galda un gaidiju.

 Pirmais virtuvē ienāca  Olivers. Viņš apskāva mani un apsēdās pie galda. Kad beidzot atnāca arī Aiziks mēs visi sākām ēst. -Davaj aizbraucam uz galvaspilsētu un tur kaut ko padarīsim? - Aiziks ierosināja.- Davaj. - Es piekritu pasmaidīdama. -Jā varētu kaut ko padarīt.- 

Mēs bijām ceļā uz pilsētu un fonā skanēja Angļu dziesmas. Mēs ar puišiem dziedājām līdzi. Kad beidzot nonācām pilsētā mēs sākumā piebraucām pie atrakciju parka. Es uzreiz pieskrēju klāt pie viena kurš bija līdzīgs amerikāņu kalniņiem. - Es gribu pabraukat ar šo. - Iespiedzos jo man vienmēr ir patikušas tādas lietas. Aiziks iesmējās un piegāja pie kases bet Olivers palika kur stāvējis ar nedrošību sejā. - Da beidz būs jautri. - Piegājusi pie viņa iečukstēju viņam ausī. - Tu esi pārliecināta?  Tev vel nav viss sadzijis pēc... pati zini kā. - Es pasmaidiju . - Es esmu pateiciga tev ka tu tā uztraucies bet tam nav pamata. Jā pirmajā dienā bija grūtāk jo mans ķermenis vel nebija pieradis bet tagad viss ir labi.- Centos iedrošināt puisi. Kad viņš pasmaidija es noskūpstiju viņu un vilku uz atrakciona pusi. 

Kad iztrakojāmies pa atrakciju parku braucām uz kino. Izvēlējāmies asa sižeta filmu ar nelielu komēdijas saujiņu pa vidu. Es paņēmu kolu vislielākajā glāzītē bet popkornu - vismazākajā kastītē. - Tu nu gan esi dīvaina. - Ierunājās Aiziks kuram bija pilnīgs pretstats manam pirkumam- mazā kolas glāzīte un lielais popkorns. Visi trīs iesmējāmies un iegājām 3 zālē. 

~ Turpmāk es GALVAS PILSĒTU saukšu par KALNIVU lai nebūtu jāraksta tas lielais penteris taka jā. Tas jūsu zināšanai.😏😁 XoXo Evita😂🤦‍♀️~