It kā nepietiktu, ka pamet puisis, no mājām padzen patēvs, jāguļ kāpņu telpā... Naktī pakaļ dzenas necilvēcīga izskata tipi. Jāslēpjas patiltē. Tevi vienalga atrod... Tad izdzirdi šāvienus un redzi upē ieveļamies līķus...
Kad liekas, ka viss jau aiz...
No rīta pamodos no cilvēku balsīm. Normāli cilvēki, kuri dodas normālās darīšanās no savām mājām, kārtīgi sakopušies jaunai dienai... Kādas dienas tagad sagaida mani? Guļu te jau trešo nakti, un tā vairs nedrīkst turpināties. Kuru katru mirkli mani kāds var uziet.
Pavirzījos nedaudz uz priekšu, lai vieta zem trepēm ļautu piecelties sēdus. Sāpēja kreisais sāns, uz tā nepakustoties laikam biju nogulējusi visu nakti. Galva šķita kā spainis. Mugura smeldza, un tā atgādināja par nakts notikumiem. Mani sagrāba drebuļi, kad sapratu, cik notikušais patiesībā bija drausmīgs. Brīnums, kā naktī nemurgoju.
Ko tad, ja tie divi būtu mani noķēruši? Mani sagaidītu bomža liktenis? Tas vīrietis teica - viņam notecināja asinis... Kādā sakarā? Un "tie"... Es kā pasūtījuma slepkavības upuris? Man jānomaina izskats un smaržas?
Ja vien tas vīrietis zinātu manu neapskaužamo situāciju, tad šādas muļķības nepiedāvātu... Vakardiena bija paskrējusi kā nemaņā, tā bija kā murgs, kam loģiku nevar saskatīt. Viss bija noticis pēkšņi, negaidīti un strauji. Man šobrīd piederēja tik, cik salīda šajā sporta somā - daži apģērba gabali un nedaudz no citām nepieciešamajām lietām, nevis lietas, ko vajadzības gadījumā varētu pamainīt. Un nedaudz skaidrās naudas, ko mamma paspēja, patēvam neredzot, iestūķēt man kabatā un kas man šo trīs dienu laikā palīdzēja nenomirt badā... Bet tās nepietika, lai atrastu mitekli un mēģinātu nostāties uz kājām. Labi, ka vēl tāda skaidrā nauda viņai bija - pārsvarā viņa visu darīja elektroniski, jo strādāja bankā par izpilddirektori.
Noģērbu savu džemperi un redzēju, ka mugurpusē tam ir pamatīgs caurums un sažuvušas asinis. Tātad uz muguras man ir rēta. Sagaidījusi, ka pa durvīm iziet parādījušās balsis, sameklēju somā tīru apakšveļu un citu apģērbu un steidzīgi pārģērbos. Tagad tikai jāsagaida, kad vērs vaļā baseinu, kur varēšu izmantot dušu.
Uzlikusi brilles, cepuri un ādas jaku un pārliecinājusies, ka neviens mani neredz, izlavījos no mājas laukā. Aizgājusi līdz baseinam, nolamājos - tas šodien nestrādāja. Bet atsvaidzināties man vajadzēja. Izlēmu par labu degvielas uzpildes stacijai.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Iegāju iekšā un nopirku sev kafiju ar maizīti. Apsēdos pie galdiņa. Blakus sēdēja kāds vīrietis, kurš runāja pa telefonu un rakstīja savā plānotājā. Es nemanāmi sameklēju somā mazā izmēra dvieli, kuru salocīju un iestūķēju jakas iekškabatā. Tikmēr vīrietis bija beidzis runāt pa telefonu.
"Es atvainojos, ka traucēju, bet vai jūs vēl te dažas minūtes sēdēsiet?" viņam pavaicāju.
"Jā, vēl kādu brīdi būšu. Kas ir?" viņš jautājoši paskatījās.
"Vai jūs, lūdzu, varētu pieskatīt manu somu, kafiju un maizīti, kamēr es nedaudz..." parādīju ar īkšķi tualetes virzienā.
Vīrietis pasmaidīja un pamāja ar galvu. Pateikusies es staidzos atsvaidzināties. Lai gan noskalošanās degvielas uzpildes stacijas tualetē ar lielu svaigumu neasociējās, nekas cits man šobrīd neatlika. Turklāt man taču vismaz ar ūdeni bija jāpatīra arī rēta uz muguras.
