Eiseka skavās...

Xoxo! Tas nebija randiņš!

-Nu, ko? Līdz rītam skaistulīt!-Eiseks saka un mani apskauj.
-Kāpēc šis teikums no tavas mutes izklausījās tik mīlīgi?-Vaicāju puiša plecā.
-Varbūt, tāpēc, ka to teicu no sirds?-Viņš vaicā uz mirkli atraisot apskāvienu.
-Tas izklausījās vēl mīļak!Saku. Eiseks pasmaida un uzspiedis mazu skūpstu manām lūpām atstāja mani vienu un apstulbušu pie manas mājas durvīm.
Es pieskaros savām lūpām un manā sejā atplaukst plats smaids.

-Kā gāja randiņā?-Tēvs vaicā. Es iesmejos.
-Xoxo! Tas nebija randiņš! Atceries, ka esam jau saderināti!--Saku.-Tēti!...Man šķiet, ka...man viņš patīk!-Saku un iekrītu tēta apskāvienā.
-Meitiņ, es nojautu, ka tā tas notiks, jo Eiseks ir lāga puika!-Tētis saka manos matos.
-Greisons katru rītu tiek manā istabā. Vari ar to tikt galā lūdzu?-Vaicāju. Tētis pamāj.

Ieejot savā istabā es nevaru beigt domāt par mazo skūpstu ko Eiseks man uzspieda uz lūpām pirms aizgāja. Tas manī izraisa dīvainu patiku un apjukumu reizē.
Vai man tiešām sāk parādīties jūtas pret manu līgavaini?
Paņemu savu telefonu un atrodu Eiseka numuru. Mirkli vilcinoties nolemju aizsūtīt viņam ziņu.
Es:"Arlabunakti! :)"
Nav ilgi jāgaida,kad atnāk atbilde.
E:"Arlabunakti,skaistulīt! :)"
Smaidam tagad pat nav iemesla nozust no manas sejas! Viņš ir jauks,jautrs,izskatīgs un mīļš. Bet Greisons ir tikai izskatīgs un mīļš... Bet izvēle jau ir izdarīta!
Ar domām par mazo skūpstu no Eiseka es iemiegu saldā zīdaiņa miegā.