Mēs ieejam manā dzīvoklī un es uzreiz dodos pārģērbties.
-Esi labi iekārtojusies mīļā!-Eiseks izsaucas.
-Tas, ka tu mani izglābi no Alfijs,nedod tev tiesības saukt mani par mīļo,Eisek! Turklāt es esmu iesniegusi šķiršanos!-Saku un iznāku no savas istabas, jau apğērbusies ērtākā apģērbā.-Tāpēc, lūdzu nesauc mani par Mīļo!-Saku. Greisons par to,ko saku Eisekam, tikai smaida ar savu *pedo smile*.
-Un ko tu smaidi,Greis?-Iesmejos. Viņš atsūta man gaisa buču.
-Es mīlu tevi,skaistā!-Viņš saka un šie vārdi, pār viņa lūpām izskan kā eņģeļa čuksts. Es pasmaidu.
-Liels paldies, jums abiem, ka mani izglābāt, no šīs sasodīti negaidītās situācijas, bet nu...es gribētu palikt viena...-Saku. Eiseks ar Greisonu saskatās.
-Es neatstāšu tevi vienu!-Viņi reizē saka. Es savelku seju dusmīgā grimasē.
-Man blakus neviens no jums negulēs!-Norūcu un apsēžos dīvānā pretī televizoram.
Eiseks apsēžas man vienā pusē bet Greisons otrajā. Es smagi nopūšos un saņemu savu galvu plaukstās.
-Kāpēc jūs tā darat?-Vaicāju.
-Mēs gribam, lai tu izvēlies, Lana!-Greisons saka.
-Kas man jāizvēlas?-Vaicāju.
-Vienu no mums!-Eiseks saka.
Es zinu, ka ja atteikšu vienam,otrs būs sarūgtināts. Bet ja atteikšu otram-pirmais būs sagrauts...
VOUS LISEZ
Eiseka skavās...
AléatoireEsmu Lana Mc'karelija. Man ir 17 un pēc trim dienām būs mana 18-tā dzimšanas diena. Mans tēvs ir bagāts vīrs! Es ar viņu lepojos un atbalstu viņu pilnīgi visā! Bet es nenojautu to cik tālu tas mani novedīs.
