No rīta es piemostos Sisī gultā.
-Labrīt, Lana!-Sisī saka un mani apskauj, apliekot roku man apkārt. Kāpēc, lai mēs negulētu vienā gultā ja esam labākās draudzenes? Esam vislabākās!
Atskan spēcīgi klauvējieni pie mājas durvīm tāpēc Sisī ātri uzvelk halātu un steidzas tās atvērt.
-Lana, pie tevis!-Viņa uzsauc. Es paķeru treniņbikses,topiņu un jaku no Sisī skapja. Nokāpju lejā un ieraudzītais mani šokē. Pie durvīm stāv Eiseks, kā allaž tērpies izsmalcinātā uzvalkā.
-Labrīt, Lana!-Viņš saka.
-Labrīt!-Atņemu. Eiseks sarauc uzacis uz augšu.
-Es gribu ar tevi aprunāties!-Viņš saka. Es pamāju.
Mēs aizejam uz virtuvi un Sisī atstāj mūs divatā.
-Es klausos.-Nosaku ielejot mums abiem kafiju.
-Kā tev nav kauna Lana?-Viņš vaicā ar vilšanos balsī.
-Kauns?!? No kā man tavuprāt būtu jākaunas? No tā, ka tavai māsai es riebjos vai no tā ka atnācu pie savas draudzenes izrauties no apvainojumiem un stresa?!?-Dusmīgi vaicāju.
Eiseks velta man daudz skarbāku un dusmīgāku skatienu.
-Tu melo! Mana māsa neko tādu nav darījusi! Viņa man pati teica!-Eiseks saka un uzsit ar dūri pa galdu.
-Jā, un tavuprāt tas kas dara, atzīties?!?-Dusmīgi vaicāju un ar asarām acīs patriecu Eiseku no Sisī mājas.
Atslīgusi pret durvīm es sāku raudāt...
YOU ARE READING
Eiseka skavās...
RandomEsmu Lana Mc'karelija. Man ir 17 un pēc trim dienām būs mana 18-tā dzimšanas diena. Mans tēvs ir bagāts vīrs! Es ar viņu lepojos un atbalstu viņu pilnīgi visā! Bet es nenojautu to cik tālu tas mani novedīs.
