-Lana,mēs pēc nedēļas jau aizbraucam! Vai būsi visu izdarījusi?-Valērija vaicā,kad mēs ejam pa ielu un malkojam siltu Caffe Latte.
-Man vēl daudz ir ko darīt,bet ja nepaspēšu, tad palikšu šeit ilgāk un pateikšu šefam,ka neuzspēju pilnīgi visu,tāpēc vēl mazliet uzkavēšos.-Atbildu. Man iezvanās telefons,tāpēc ieskatos tā ekrānā,bet uzskrienu kādam virsū. Puisis mani satver,lai es nenokristu uz sēžamvietas.
-Lana!-Atpazīstu Čārlza balsi,tāpēc paceļu skatienu.
-Sveiks,Čārlz!-Saku un uzsmaidu puisim.
-Mums šis ir jāpārtrauc!-Viņš saka un pasmaida atklājot savus baltos zobus. Es iesmejos.
-Khe,khem!-Valērija iekrekšķas. Mēs abi nosarkstot pievēršamies viņai.-Lana varbūt iepazīstināsi?-Viņa vaicā un šarmanti pasmaida.
-Valery,tas ir Čārlzs! Čārlz,tā ir Valērija!-Iepazīstinu. Viņi sarokojas un es plati pasmaidu.
-Varbūt varam aiziet vakariņās,Lana?-Čārlzs mazliet nosarkstot vaicā. Es pasmaidu.
-Ar prieku,Čārlz!-Saku.
-Tad...amm. Ap 20:00?Es tevi sagaidu pie...nu šeit?-Viņš vaicā. Es iesmejos.
-Labi! Tiksimies vakarā!-Saku. Viņš pasmaida un pamāj.
-Stāsti!-Valērija saka iebakstot man ribās,tad kad esam jau gabaliņu tālāk.
-Nav jau ko stāstīt Valēry!-Saku.-Esam pazīstami kopš vakardienas. Tas ir as puisis par kuru es vakar vakarā tev stāstīju...
YOU ARE READING
Eiseka skavās...
RandomEsmu Lana Mc'karelija. Man ir 17 un pēc trim dienām būs mana 18-tā dzimšanas diena. Mans tēvs ir bagāts vīrs! Es ar viņu lepojos un atbalstu viņu pilnīgi visā! Bet es nenojautu to cik tālu tas mani novedīs.
