Eiseka skavās...

JLAF?

*PS. JLAF ir mans izdomājums-Just like a friends*

Ir pienākusi jauna diena un esjūtos enerģiskāka,kā jebkad! Mana sirds vairs neasiņo un man tagad ir jauna draudzene un svaine-Alīsija.
-Labrīt!-Eiseks saka,iznākot no vannas istabas vien ar dvieli ap gurniem.
-Mmmm....Labrīt!-Nožāvājos.(izlasiet šo vārdu lēni,pa zilbēm!)
Izdjot no istabas ap manu kaklu uzreiz apvijas divas smalkas rokas. Alīsija.
-Labrīt!-Viņa saka. Es pasmaidu un atbildu ar sveicienu.
-Ohho! Kas tad te?-Eiseks vaicā apliekot roku ap maniem gurniem.
-Mēs esam JLAF.-Alīsija saka un tas liek man iesmieties, jo Eiseks pilnībā apjūk.
-Just like a friends,muļķīt!-Saku un uzspiežu skūpstu puiša siltajām lūpām.
Šķiet, ka viss beidzot ir nostājies savās vietās un mēs visi esam beidzot kaut cik laimīgi! Tikai šeit šķiet nevajadzīga viena lietiņa-bailes. Bailes par to, ka viss atkal nesagrūs. Bailes par to, ka visi neizturēs.
-Alī,piedod, ka nosaucu tevi par tizlu k*ci!-Eiseks saka un apskauj māsu.
Nezināmu iemeslu dēļ manas acis piepildās ar miljons asarām un jau pēc sekundes simtdaļas es jau atrodos ieslēgusies savā istabā.
-Lan, kas notika?-Alīsija bungā pie durvīm un vaicā.
-Es, ..es nezinu!-Šņukstot atbildu un nošļūku pie durvīm uz grīdas.-Šķiet vēl tikai vakar es redzēju,kā mans brālis nolec no kraujas...Viņu sauca...Gabriels.
Alīsijas skata punkts.
Pēc pēdējā Lanas teikuma, mana sirds apstājas.
-Gabriels?-Pārvaicāju.
-Mamma ir man teikusi.-Viņa atbild.
-Ammm...es dzirdēju par to nesen ziņās! Nesen, Lana! Lana viņš nav miris!