Es piemostos no saules stariem kas rotaļājoties ar balkona durvju stiklu spīd man acīs.
Pietraušos gultā sēdus un palūkojos visapkārt.
-Kas bija tie cilvēki pie tevis vakar?-Izdzirdu Greisona balsi.
-Mana tēva šefs ar bērniem.-Joprojām domādama kā viņš te iekļuva atbildu.
-Un tas Esaks vai Eiseks?!?-Viņš mierīgi vaicā. Es nopūšos.
-Mani ar viņu izprecina Greison!--Saku un atkrītu guļus gultā.
-Skaidrs!-Greisons saka un atstāj manu istabu.
-Labi, skrien! Man tevi nevajag!!!-Nokliedzos un iekšēji salūztu, bet izpaužu to nevis asarās, bet dusmās.
Es ieeju dušā un uzvelku savu ikdienas apğērbu. Uzkrājusi savu make-up dodos brokastot.
-Labrīt mām!-Uzsaucu bet kad ieeju virtuvē mana mute paliek vaļā. Paķeru ābolu un tajā iekožos.-Ko tu te dari Esek?-Noliecos pār leti pretī viņam un vaicāju.
-Atnācu, lai palūgtu tevi sastādīt man kompāniju.-Viņš pavedinoši saka. Es iesmejos.
-Kur?-Vaicāju. Puisis pasmaida.
-Vakariņās, kur visa pilsēta uzzinās par manām precībām.-Viņš saka.
-Man ir izvēle?-Vaicāju.
-Tikai tajā kā izskatīsies tu!-Viņš saka. Virtuvē ienāk mamma un es atlecu no puiša labi tālu.
Mamma māksloti pasmaida un pieiet pie viņa.
-Vai tu ko dzersi?-Viņa vaicā.
-Patiesībā, man jau ir jādodas, bet noteikti vēl kādreiz pienākšu uz kafiju!-Viņš uzsmaida manai mātei.-Būšu tev pakaļ ap 19:00!-Viņš man saka un uzspiedis mazu skūpstu uz mana vaiga atstāj māju.
-Kas tas bija?!?-Mamma diezgan dusmīgi vaicā.
-Vai pēc tavām domām nebūtu vieglāk iemīlēt šo puisi jau tagad, lai būtu vieglāk?!?Turklāt Greisons tāpat aizgāja no manis.
ESTÁS LEYENDO
Eiseka skavās...
De TodoEsmu Lana Mc'karelija. Man ir 17 un pēc trim dienām būs mana 18-tā dzimšanas diena. Mans tēvs ir bagāts vīrs! Es ar viņu lepojos un atbalstu viņu pilnīgi visā! Bet es nenojautu to cik tālu tas mani novedīs.
