Katra šeit pavadītā diena paskrēja vēja spārniem un tagad ir pienācis brīdis teikt Spānijai ardievas...
-Es tevi vedīšu arī uz citām valstīm skaistulīt!-Eiseks lidmašīnā saņemot manu roku saka. Es pasmaidu.
-Ne jau tas man no tevis ir vajadzīgs no tevis Eisek!-Saku un nolieku savu galvu uz puiša pleca. Šādi pag pamanos iemigt...
Vēlāk.
Kad es pamostos mēs jau grasāmies nosēsties, tāp3c ņemu modināt Eiseku. Viņš no sākuma pat nereaģē, tāpēc iecērtu puisim pļauku.
Satverot vaigu puisis sāk smieties!
-Šādi modinu mani uz darbu, labi?!?-Viņš miegaini nosaka un mani noskūpsta. Es pasmaidu.
-Norunāts!-Saku un iesmejos. Eiseks mani noskūpsta.
Kad esam tikuši cauri muitai , mēs dodamies uz Eiseka ģimenes māju.
Pa ceļam es piezvanu vecākiem.
-Čau,tēt!-Gandrīz iespiedzos klausulē.
-Lana!?!-Tēta balss izklausās tik pat mīļa un jauka, kā pirms medusmēneša.
-Esmu atpakaļ! Tiekamies 20:00 pie Eiseka ģimenes vakariņās.-Saku un nometu klausuli.
ESTÁS LEYENDO
Eiseka skavās...
De TodoEsmu Lana Mc'karelija. Man ir 17 un pēc trim dienām būs mana 18-tā dzimšanas diena. Mans tēvs ir bagāts vīrs! Es ar viņu lepojos un atbalstu viņu pilnīgi visā! Bet es nenojautu to cik tālu tas mani novedīs.
