Eiseka māsa

534 54 1
                                    

Kad esam jau iekārtojušies Eiseka istabā, es atguļos lielajā gultā. Eiseks pienāk man klāt un piespiež savas lūpas pie manām.
-Es mīlu tevi, Lana!-Viņš nočukst vairāk manos matos.
-Un es tevi Eisek!-Saku un uzsmaidu puisim. Viņš vēl reizi uzspiež uz manām lūpām savējās un atstāj istabu.

Es iznāku no dušas ietinusi matus dvielī un ieraugu, ka uz mūsu gultas sēž Eiseka māsa.
-Sveika, čikita!-Viņa saka un iesmejas.
-Ko tu šeit dari?-Vaicāju viegli sataucot pieri.
-Paklau, es tev došu 11 000 eiro, lai tu šķirtos no mana brāļa un pazustu no šejienes uz visiem laikiem!-Viņa saka. Es iesmejos.
-Paklau, man nevajag tavu netīro naudu! Es nešķiršos no Eiseka, gribi tu to, vai nē!-Uzrūcu un norādu Eiseka māsai uz durvīm, bet viņa tikai ļauni smīnot ,turpina sēdēt uz manas gultas.
-Apdomājies!-Viņa saka un beidzot iziet.
-Tur nav ko domāt! Mani nauda neinteresē!-Norūcu un sāku susināt savus slapjos matus. Tā atkal aizdomājos.
Kāpēc gan Eiseka māsa grib, lai es pametu Eiseku? Kas ar to skuķi notiek?!? Tas skanēja pat ļoti dīvaini, no viņas mutes.
-Paklau, es tev došu 11 000 eiro, lai tu šķirtos no no mana brāļa un pazustu no šejienes uz visiem laikiem!-Ko tu ar to gribēji teikt?!? Man būtu jāsāpina Eiseks?!?

Eiseka skavās...Donde viven las historias. Descúbrelo ahora