Nu jau trīs mēnešus es esmu precējusies ar Eiseku un godīgi sakot, es nevaru teikt, ka esmu izcili laimīga... Eiseks visu laiku kaut kur nozūd un mājās pārnāk tikai naktī.
Es ieeju Eiseka jaunajā uzņēmumā un soļoju taisni uz viņa kabinetu.
-Jūs tur nedrīkstat doties, jaunkundz!-Kāds stalts vīrietis mani aptur. Es iesmejos.
-Esmu viņa sieva!-Saku un pagrūdusi viņu malā, ieeju Eiseka kabinetā.
Tur jau viņš ir! Skūpstās ar kaut kādu blondīni, kura sēž uz viņa darba galda.
-Kas pie velna?-Ar asarām acīs iespiedzos. Eiseks pagriežas pret mani un iepleš acis.-Es...Man ir slikti!-Teicu un izvēmos tuvākajā atkritumu grozā.
-Lanucīt, tev viss labi?-Eiseks piesteidzas pie manis, bet es viņu atgrūžot, iesitu stipru pļauku.
-Es tevi ienīstu Eisek!-Iespiedzos un knapi turoties kājās pametu ēku.
Iesēžos mašīnā un raudot uzsitu pāris reižu pa tās stūri.-Man tas jau ir līdz kaklam! Man jābrauc prom! Tālu prom!-Saku un iedarbinot motoru braucu uz Eiseka māju pēc savām mantām.
Vēlāk.
Es jau esmu sakravājusi visas savas mantas un pa vienam koferim, nesu tās uz savu mašīnu.
-Lana, ko tu dari?-Alīsija mani aptur pie durvīm ar pēdējo koferi. Es noslauku asaras.
-Tavs sasodītais,draņķa brālītis mani krāp ar kaut kādu blondīni! Pati savām acīm redzēju viņus abus Eiseka kabinetā!-Saku un pasteidzos garām Alīsijai.
Iesēžos mašīnā.
-Nu, ko! Ardievu mājas un Sveika Kalifornija!-Izsaucos un nospiežu gāzes pedāli.
ESTÁS LEYENDO
Eiseka skavās...
De TodoEsmu Lana Mc'karelija. Man ir 17 un pēc trim dienām būs mana 18-tā dzimšanas diena. Mans tēvs ir bagāts vīrs! Es ar viņu lepojos un atbalstu viņu pilnīgi visā! Bet es nenojautu to cik tālu tas mani novedīs.
