Lanas skata punkts.
Sagaidījusi brīdi kad man kļūst labāk es lēnā solī noeju pie visiem.
Viņi sēž pie galda un kaut ko cītīgi apspriež, bet tiklīdz es ieeju ēdamistabā viņu sarunas noklust.
-Nē, nē droši runājiet! Es tikai nonācu iedzert tēju ar jums!--Saku un apsēžos blakus puiša māsai.
Viņas skatiens man ne pa visam nepatīk.
Es ieleju sev tēju un pieceļoties aizeju uz virtuvi.
Atspiedusies pret leti es sāku malkot savu tēju un domāju par Greisonu.
Kāpēc liktenis ir tā lēmis?!?
Viņš ienāk virtuvē un apsēžas pie letes. Es pagriežos.
-Ko tu gribi?-Vaicāju un smagi nopūšos.
-Vai tev nešķiet, ka te viss ir pārāk saspīlēts?-Viņš vaicā. Es iesmejos un tas liek viņam pasmaidīt.
-Klau, mēs viens otru nepazīstam! Bet mums ir jāprecas! Tev nešķiet, ka saspīlēts gaiss ir normāls?-Es vaicāju un apsēžos viņam iepretī. Viņš atbildes vietā tikai parausta plecus.
Es paņēmu no šķīvīša ābolu un iekožos tajā, bet nevar jau paēst kad tev visu laiku skatās mutē.
-Droši ņem!--Saku ar galvu norādot uz ābolu šķīvi. Viņš pasmaida un paņēmis ābolu tajā iekožas.
VOCÊ ESTÁ LENDO
Eiseka skavās...
DiversosEsmu Lana Mc'karelija. Man ir 17 un pēc trim dienām būs mana 18-tā dzimšanas diena. Mans tēvs ir bagāts vīrs! Es ar viņu lepojos un atbalstu viņu pilnīgi visā! Bet es nenojautu to cik tālu tas mani novedīs.
