Pēc pagrieziena skrienot secināju ka esu strupceļā. Tagad man galvenais ir atrasts savu brāli jel kur viņš būtu. Tad nu es skrienu pa galvu un kaklu domājot līdzi kur skriet un kur varētu atrasties brālis. Pie kāda ceturtā pagrieziena man kāda maiga balsī saka : pagriezies palabi un otrajās durvīs ej... Un vairāk es neko nedzirdēju, bet tomēr darīju kā man teica pagriezos palabi un gāju otrajās durvīs.... Velns!!!...ciet... Kā es viņas atvēru? Izlauzt? A varbūt gaidīt kad mani noķer? Nē! Tas būtu tizli.
Kamēr es savā domās strīdos atkal tā maiga vaļā sāka runāt : izmanot savas dotības
Bet kā
Atslābinies, koncentrējies uz slēdzeni un tad sākties kas notiek.
Ieklausojos viņas vārdos atlsabinajos un koncentrējos uz durvja slēdzeni nepagāja pat minūte kad kaut kas nokrita. Atvēru ecus un skatījos kā slēdzene ir nokritusi tā pat kā rokturi .Lēnām pieskāros durvīm, pabidīju un vola vaļā tiešām necerēju. Lēnām iegāju iekšā mazajā mitrajā kambarī neko diži neatšķiras no manējās kameras. Meklēju ar acīm brāli,lidz viņu ieraudzīju pie zemes guļam.
YOU ARE READING
Noslēpums ( Labošanā)
Mystery / ThrillerMani sauc Ketrīna Stomokeja . Man ir 17 gadi. Man ir 1bralis . Kuru vārdu zināsiet stāstā. Protams man ir mīloša mamma Linda Stomokeja un tēvs Kārlis Stomokejs. Mani vecāki apprecējās kad es ar brāli vēl nebijām piedzimuši. Kā redzat man ir arī sap...
