Noslēpums ( Labošanā)

47.daļa :vēstule

Atstājusi saiņoju to ārā. Brīdī skatījos uz to virsū tā bija pierakstīta dienasgrāmata. Brīdī to apskatījusi atvēru to vaļā. No tās izkrita maza vēstule.Paņēmu to rokās un sāku lasīt.
Dārgā meitiņ ceru ka tu šo lasi noteikti tagad esi pieaugusi. Piedod ka mēs slēpām no tevis šo visu pārdabisko pasauli. Tā mēs tevi un brāli spējam pasargāt. Ir kas, kas būtu jums abiem jāzina. Nāks diena kad nelabais celsies un iznīcinās visu kas stāsies pretī. Vienreiz viņu jau aizsūtīju, tagad jums būs viņš jāizsūta atpakaļ uz elli.Ja to neizdarīs pasauli pārņems neveiksme ,naids un ne tas labākais. Tāpēc ceru uz jums mani bērni kā to izdarīsiet saviem spēkiem. 
...Ar cieņu Jupiters ...

Jādodas uzmeklēt brāli viņam šīs ir jāzina.
Izgāju ārā no alas. Ārā jau bija tumšs un bija grūtāk atrast ceļu līdz būdai. Ejot caur bērzu birzi dzirdēju kādu blaustamies.
- ko tu izdarīji? Saproti ka viņu vaig dzīvu pie valdnieka.
- ja bet, viņa jau mani atmaskoja.
- ar to teu būs jātiek pašam galā. Viņa ir vajadzīga dzīvā un pēc iespējas ātrāk viņai ir jābūt pie valdnieka.
Tālāk es neko nespēju dzirdētu . Kāds ieblieza man pa galvu. Pie samaņas vēl biju kā varēju redzēt kas tas ir, bet tad es sajutu vēl vienu bliezienu .....Es atslēdzos.
- nesam viņu prom....