42. daļa :traģēdija

39 9 1
                                    


Un kad iegāju istabā redzēju ka mans  puisis... Mocās sāpes... Ne parastās... Mana dzīve sabruka.. Uz vietas.. Pieskrēju pie viņa klāt saķēru viņu.. Viņš bija vis cauri brūces un zilumos... Es vel skaidri atceros viņa pēdējos vārdus..
Atmiņa..
Piedod....es negribēju teu nodarīt pāri...atceries to ka mēs pavadījām laiku priekā un sāpes.. Ai.. Es mīlu tevi Ketrīn...
Es - ne nesaki tā.. Tu būsi man blakus (asaras trucās par vaigiem) jel kas notiktu.. Nepamet mani lūdzu... Ne ne nepamet mani... Es mīlu tevi....
Asaras trucās par vaigiem straume straumē.
Atmiņas beigas.
Es - tāpēc man ir grūti uzsākt attiecības un iemīlēties.. Tu esi otrā kas zina par viņa nāvi... (raudot sacīju) .
Lija -man žēl
Es - nevaig man žēlot..Neviens nezin ko esu piedzīvojusi un neuzzinās..
Lija - piedod
Es - ir jau labi...vel kas lūdzu nesaki par to nevienam.
Lija - mēs taču esam draudzenes.
Es - laikam
Viņa apsēdās man blakus un apmīļoja mani.
Lija - Em kādēļ vispār atrodies šai istabā .vai tad teu nevajadzēja būt kāda cita istabiņā?
Es- iespējams.. Bet es gribēju palikt viena un izdomāju ka te pabūšu .
Lija - skaidrs.. Tas teu bija smags trieciens.
Es - ļoti smags ...attālinājos no visiem uzcēlu sev apkārt mūri..iesligu depresijā ar kuru es runāju bija tikai mans dvīņu brālis.. No pārējiem es atsvešinājos.

Noslēpums ( Labošanā) Tahanan ng mga kuwento. Tumuklas ngayon