14 daļa

60 14 5
                                    

Man iešļircināja kaut ko vēnā un tad es atlūzu.

Es pamodos kaut kāda mitrā vietā laikam jau pagrabā kur ir nereāli auksts. Apskatos apkārt redzu ka esu sasieta. Ilgi Nau jāgaida kad kāds atslēdz vaļā durvis un ienāk. Man par pārsteigumu ienāk ....
Keita - sveika redzu ka teu tomēr Nau vienalga par sava brālīša dzīvību ..
Es - par sava brāļa Nau, bet par tavu gan..
Keita - a ko tu man izdarīsi... Redzi neko
Es - tur tu rūkti maldies.
Keita - es ?......nē!... Drīzāk jau tu... Labāk paskaties pēc kādas slampsatas tu izskaties.
Es - nu es pēc tādas nu galīgi neizskatos.....piedod man..
Tad man kaut kas uznāca  nesapratu kas, bet dzirdēju to ka Keita iekļāvusies teica: st**b*    pad***
Ko tu esi izdarījusi?  Nākamajā brīdī ieraudzīju viņu guļam pie zemes.
Laikam jau to izdarīju es, bet kā?
Joprojām biju sasieta un netieku laukā. Atcerējos ka man līdzi ir mans mazais dārgums ( nazis) ņēmu to lietā un pareizu ar grūtībām cieši sasietos virves mezglus. Tikusi vaļā devos uz durvju pusi meklēt brāli. Aizgāju pie durvīm pakustināju rokturi ,skatos durvīs vaļā. Nu ko piedzīvojumi var sākties saku to drīzāk sev ne kādam citam. Varbūt pat kāds domātu ka man kaut kas ar prātiņu Nau kārtībā...

Noslēpums ( Labošanā) Tempat cerita menjadi hidup. Temukan sekarang