Noslēpums ( Labošanā)

33 daļa : smilšu vētra

Brīdī mēs gājām vispār viņš gāja pa priekšu un es aiz viņa neminot ne vārdiņa. Mēs piestājām pie kādām durvīm Hēfaists iegāja pa durvīm iekšā un es viņam līdzās. Vietā izskatījās līdzīga pagrabam kā mana iepriekšējā istabiņā ja tā varētu nosaukt. Hēfaists pagāja malā te viņš ir. Telpas vidū pie krēsla piesiets sēdēja mans dvīņu brālis.
Hēfaists - viņš tagad ir atslēdzies.
Es - un kādēļ?
Hēfaists domājot kā to pateikt - viņš nepakļāvās mūsu prasībām.
Es - zini ko es teu pateikšu tu esi nožēlojams
Sveša bals - teu nu gan ir taisnība
Svešinieks izlienot no stūra ar vēl 2 sabiedrotajiem mazliet garāks par Hēfaistu un mazliet izteiktiem vaigu kauliem un vecāks par Hēfaists.
- mani sauc Adeljans,un laikam būtu viņa māsa
Es - jūs vairs viņam nepiedursiet pirkstu
Adeljans- to mēs vel redzēsim ,bet tevi es necerēju satikt taus brālīts nu gan ir muti turoš .
Piegāju pie bratana un sāku viņam pie aus čukstēt celies celies man vaig tavu palīdzību, es ar visu netikšu galā bez tevis, celies lūdzu.
Nekādas pazīmes neliecināja ka viņš celsies tāpēc vien būs jādara vis pa savam.
Es - a kur ir klusais?
Adeljans- aaa tas ķēms a bit neteikšu.
Labi labi saglabā mieru.
Sākot ar mazu vēju pūtu uz viņa pusi ar vien stiprāku un stiprāku
Es - tad es pati viņu atradīšu
Adeljans- izbrauciet viņai!
Sāku taisīt zemestrici zem viņu kājām lai viņi nevarētu koncentrēties. Daži man mētā ar uguns lodēm es izvairījos. Sāku veidot milzīgu vētru ap sevi un brāli vairogu. Sav nedomājot sāku domāt par smiltīm izveidojas liela smilšu vētra. Visu lēnām sāku patraukt kad ieraudzīju visus guļot pie zemes brālis joprojām atslēdzies laikam man būs viņš jāstiepj.