Noslēpums ( Labošanā)

34daļa :klusais

Kādu laiku viņu stiepu līdz kāda bals ierunājās.
- teu palīdzēt?
Šo balsi jau kaut kur esmu dzirdējusi nolēmu pagriezties. Priekšā man stāvēja ....Poudreterīta...
Es - Poudreterīta?
Poudreterīta- tai vaig palīdzēt vai nevajag?
Es - ja vaig... A kur tu biji
Poudreterīta- pēc visa pastāstīšu labi?
Es - ja ..a tu nezinātu kur ir klusais?
Poudreterīta- seko man ...
Tā man viņa veda pie klusā mēs abas gribējām atbrīvot viņu. Es nezinu kas ar Poudreterītu notiks nedz arī kas ar mani notiks turpmāk.
Poudreterīta- esam klāt
Paskatījos vis atkal bija tumšs kā neko saredzēt nevarēja un tur jau viņš stāvēja pie skapja ar kaut ko nodarbojoties.
Es - Aleksandr?
Klusais paskatījās uz manu pusi .
Kā tu zini manu vārdu? Vai esi atnesusi vajadzīgās dāvanas?
ja, bet brāli jau pati paspēju atrast.
Tu esi izdarījusi vairākus uzdevumus vai tu to apjaut?
Ja bet... Lai paliek..
Saki droši.
Tagad Nau laika lūdzu
Iedevu dāvanas
Em kur ir akmens?
A viņa ir tepat cilvēka veidolā.
Apskāvu Poudreterīta
Es - sargā sevi, tu paliksi mana sirdī vienmēr .
Poudreterīta - tu manā. Ardievas esi uzmanīga.
Paldies teu ka atbrīvoju mani un savu draudzeni.
Visas dāvanas tika noliktas tā lai portāls veidotos.
Kad mēs būsim prom paliks tikai zobens un akmens lūdzu viņus labi paslep no ļaunām rokām. Ja dāvanas iegūs pasaulē nebūs miers.
Labi
Parādījās portāls vēl pēdējo reizi atvadījos un tad viņus jau atbrīvoja no šīs dzīves važām ko te viņi bija nosēdējuši.
Ardievas... Mani mīļie ....😔😢😢😭😭
Asaras ritēja par maniem vaigiem kā straumes kuras negrasās apstāties.
Ardievas.. Es jūs neaizmirsīšu..