2 daļa

189 19 10
                                    

Nogāju lejā pa kāpnēm. Domāju, cik ilgi mans brālis spēs būt kopā ar viņu, jo Keita ir siržu lauzēja un viņa mani skolā visādi apmelos un vis kaut ko, ko nevar iedomāties pat es. Iegāju virtuvē un apsēdos pie letes  domājot par dzīvi, cik tur varēja padomāt. Mani no pārdomām iztraucēja kāds, kas gāja pa trepēm lejā no manas istabas un es sapratu, kas gāja pa trepēm lejā. Es ar nicinošu skatienu paskatījos uz soļu īpašnieku un tā bija, protams ka tā, bija mana lielākā ienaidniece, Keita Vilidžera.
-es tavu dzīvi padarīšu nožēlojamu (ar naidu pilnām acīm skatījās uz mani)
- es tik gribētu redzēt (es uzvarošu teicu)
- redzēsi tad kad tavam brālim būs sabojāta dzīve
- liec mierā manu brāli !!! !! ja tev kas nepatīk tad droši krīt man nevis viņam! (dusmu pilna teicu)
-es labāk lēni un sāpīgi. Es gribu lai jūs abi ciešat.
Viņa pretīgā cacu balsī sāka smieties.
- tu nespēlējies ar uguni .
- tu man nenoteiksi, kas man jādara.
- darīšu kā gribēšu, tev pār mani virsroka. Nav!
- ak tā??
- a un vel kas, ja teu kaut kas nepatīk tur ir durvis un liec man mierā.
Es piecēlos no krēsla kājas un gaju uz savu istabu. Iegaju istabā un redzēju  kad mana istaba ir galīgā katastrofā
- nu protams, KKKEEIITTĀĀĀ!!.!

Turpinājums sekos ----

Noslēpums ( Labošanā) Donde viven las historias. Descúbrelo ahora