Noslēpums ( Labošanā)

12 daļa

Pie direktores :
Direktore - Nu ko meitenes ....nevarat kašķi izlīgt mierīgā ceļā?
Es - ne sijā gadījumā
Direktore - es to gadījumu arī varu zināt ?
Keita manā vietā pasaka pavisam šķērslām,ja cilvēks ir pasists tad ir ,bet ne tik ļoti .
Keita - Viņa vienkārši ir greizsirdīga uz to ka es ar viņas brāli satikos.
Viņas teiktais pilnīgi iet caur kauliem.
Es - tā Nau taisnība
Direktore - tā drīz jūsu vecāki atbrauks pakaļ un tad izrunāsim
Es - neredzat ka viņa melo?
Direktore - neaizved mani no pacietības Stomokejas jankundz
Keita - vai viņi drīz būs?
Viņa jautāja savā pretīgi cacīgajā balsī.
Direktore - ja drīz būs.
Drīz vien vecāki bija atbraukuši.

Mājās :

Izkāpu no mašīnas un gāju uz mājas pusi. Iegājām visi iekšā mājā izņemot manu vienīgo un labāko brāli. Esu jau sagatavojusies kad uz mani sāks bļaut.
Mamma- nāc apsēdies
Iegājām viesistabā un apsēdāmies.
Tētis - domājam jums abiem pateikt ,takā tava brēka Nau mēs to tagad izstāstīsim teu
Es - labi un kas tas būtu?
Biju gatava jeb kam ko man teiks.
Mamma - nu redz meitiņ ir tā ka mēs nēsam parasti
Es - ka to saprāt mēs?
Tētis - redzi meitiņ.. Tu atceries kādas teu bija izjūtas Keitas klātbūtnē?
Es - jā.... Bet kāds tur sakars ar Keitu ?
Tagad jau mamma - ir sakars tāds ka tu esi Jupitera un Junonas meita un tavs brālis viņu dēls .Kad jūs abi piedzimāt Junona jūs abus uzreiz šeit atnesa.
Es - tātad es nēsu jūsu meita?
Tētis - tu bija mums kā sava mieta bet, Junona atnesa jūs mums lai pasargātu jūs un lai jūs neatrastu .
Mamma - ak saulīt piedod ka mēs tik ilgi klusējām, bet mēs savādāk nevarējām tagad kad esi sastapusi vienu no Zeva un Hēras bērniem .
Viņa mani mīļi apskāva.