Likteņa melodija

Prologs

Pavēru plakstiņus, kuri šķita tik smagi kā vēl nekad. Vakardienu īpaši neatceros.
Man blakus gulēja pusis, kuru, ja atminos, sauca Karls. Izrāpos no gultas un savācu savas drēbes, kuras bija izsvaidītas pa visu mazo kluba apartamentu istabiņu. Uzvilku savu apakšveļu, melno un ļoti pieguļošo kleitu, kā arī savas melnās lakādas augstpapēžu kurpes.
Piegājusi pie spoguļa, es nedaudz sakārtoju savus vidēji garos, tumši brūnos matus.
Man spogulī pretī vērās meitene, vidēji gara, slaida, ar zaļām acīm. Nekad nebiju iedomājusies, ka es iešu uz naktsklubiem. Pēc tēva nāves es esmu mainījusies. Vairs nespēlēju klavieres, mācos labi un esmu ļoti noslēgta, bet gandrīz katru nedēļu ar Anastasiju apmeklēju naktsklubus un iedzeru. Gandrīz katru reizi pamostos blakus izskatīgam puisim, knapi atceroties viņa vārdu. Šī reize arī nebija izņēmums.
Anastasija ir mana labākā draudzene. Īsts ballīšu zvērs. Gara blondīne, ar izteikti zilām acīm, slaidu figūru un katra puiša sapnis. Mēs esam pazīstamas jau no bērna kājas, taču viņa pat nenojauš par maniem noslēpumiem.
Atskatījusies uz guļošo puisi, nevienam nesakot, devos uz istabiņas durvīm. Mērojusi ceļo pāri naktskluba zālei, beidzot izgāju pa durvīm. Sejā man iecirtās agra augusta pēdējās dienas rīta vēsma, kas uzdzina zosādu un ik reizi lika noskurināties. Ieskatījusies savā 7 Iphone, kas rādīja, ka ir precīzi 7.00, devos māju virzienā.
Es dzīvoju Ņujorkas dārgāko privātmāju rajonā. Nonākusi pie savas mājas vārtiem, nostājos un Dens, mans apsargs, man tos atvēra. Apsveicinājusies devos savas mājas virzienā.
Atvēru smagās ozolkoka durvis un novilku kurpes, no kurām man jau sāka veidoties tulznas, un taisnā ceļā devos uz savu istabu.
Man bija mazākā istaba visā mājā. Ieejot pa durvīm man tieši pretī atradās logs, uz kura palodzes bija izvietots dīvāns. Netālu no tā atradās divi tumšbrūni skapji ar grāmatām. Gulta atradās pie labās sienas, tā bija pārklāta ar gaišu pārvalku. Pretī tai atradās kumode ar televizoru un kafijas galdiņu. Man bija arī pašai sava vannas istaba un garderobe. Iekritusi savā gultā es momentāli aizmigu.
Pamodos no Anastasijas zvana:
"Hi, my Santos!"
"Hi my Chikoritaaaaa!" Mēs spiedzām klausulē
"Vai zini jau jaunumus?"
"Nu, nu es klausos. Vai jau atkal kārtējās baumas?"
"Nop. Pilnīgi apstiprināts info no Diānas. Mūsu klasē mācīsies noslēpumains advokāta dēls. Visas meičas no mūsu bara runā cik viņš ir smukiņš, bet neviena viņu tā īsti nemaz nav redzējusi."
"Nu gan tev jaunumi. Tu proti ieinteresēt. Tiekamies tad rīt? Man ir jāizdomā ko rīt vilkt un es vēl gribu ieiet dušā."
"Ok. Es vilkšu kleitu, tāpēc nemaz neuzdrošinies vilkt bikses! Saprati?"
"Jup, sapratu. Bye!" Noteicu un noliku klausuli.
Ieskatījusies pulkstenī, sapratu, ka ir jau 20.00. Piecēlos no gultas un taisnā virzienā, klūpot pār drēbēm, kuras uz grīdas mētājās jau divas nedēļas, devos uz dušas pusi. Iegājusi dušā, beidzot no sevis novilku to sasodīto kleitu, kura tik ļoti smaržoja pēc vīriešu smaržām. Iekāpu duškabīnē un ļāvu ūdenim sevi ieskaut. Vienmēr iekāpjot dušā man likās, ka līdz ar ūdeni tiek aiznestas arī manas problēmas. Izmazgāju matus ar savu vaniļas šampūnu un nomazgājos ar vaniļas dušas želeju. Izkāpu no dušas un ietinos baltājā frotē dvielī. Matus ietinu tādā kā speciālā kapucē priekš matiem. Iesmērējos ar šī sviesta ķermeņa krēmu un devos uz garderobi izvēlēties sev apģērbu.
Jau biju nolēmusi, ka ģērbšos gaiši rozā pasteļtoņu kleitā. Klāt piemeklēju baltas augstpapēdenes uz platformas. Pāri kleitai vilkšu džinsu jaku un baltu somiņu.
Wooow, man gan šodien izdevās ātri sameklēt sev apģērbu. Parasti man tas aizņem vismaz pus stundu.
Nolikusi visas mantas uz krēsla iekāpu gultā. Nemaz negribas ticēt, ka jau rīt ir pirmais septembris un es mācīšos 12. klasē. Es biju ļoti netipiska tā sauktā zubre. Staigāju populārāko meiteņu barā, bet nekad nejutos tam piederīga. Mani neviens neapceļ, bet grāmatas tik un tā ir mani labākie draugi.
Izņēmu no acīm lēcas un izslēdzu naktslampiņu. Apgūlos un centos aizmigt, lai gan tas nedevās viegli. Kas ir šis noslēpumainais puisis, un vēl advokāta dēls? Nu labi pati jau nebiju labāka. Mani neviens nemaz tā īsti nepazina, izņemot manu vecāko brāli Niku. Māte man bija FIB aģente un viņa reti bija mājās, bet vienalga. Kas viņš ir, un kāpēc viņš man tik ļoti interesē?

Heyooo!
Es zinu, ka esmu nežēlīgi liela čamma, bet šo daļu es pārrakstīju vairākas reizes un tik un tā tā neliekas pilnīga.
Ceru, ka patiks un jūs nospiedīsiet zvaigznīti.⛤
Izsakām par jauno Eimiju domas komentāros.
Daļa veltīta _arbuuss_.
Katru reizi kādam no aktīvākajiem lasītājiem veltīšu daļu.😀

Enija💖