Likteņa melodija

3.

Atvēru acis, dzirdot modinātāja skaņas. Negribīgi izlīdu no siltās gultas un devos dušas virzienā, taču mani apstādināja skats pie spoguļa.
Man uz galvas bija vārnas ligzda. Mana seja bija drausmīga, jo es vakar biju aizmirsusi noņemt kosmētiku. Kā es varēju būt tik liela aizmārša?
Ātri paķēru dvieli un zibenīgi iekāpu duškabīnē. Ļāvu, lai siltais ūdens mani pāris minūtes ieskauj un ļauj atslābināties. Pēc tam izmazgāju matus un pati nomazgājos.
Izkāpu no dušas un ietinos mīkstajā frotē dvielī. Ietinu matus citā dvielī, un tikmēr noslaucījos. Pāri savam kailajam ķermenim uzvilku rozā zīda halātiņu, taču kājas iemaucu mīkstajās, baltajās čibiņās.
Pie spoguļagaldiņa uzliku kosmētiku un izžāvēju matus.
Manas istabas durvis pavērās un pa tām ienāca mamma ar kafijas krūzi rokās. Mana mute pārsteigumā pavērās.
"Akdievs, mamm! Ko tu šeit dari? Vai tev nebija šeit jābūt tikai pēc divām nedēļām?"
"Sveika, Ema! Es atgriezos ātrāk, jo lieta tika pabeigta ātrāk. Kas tev jauns noticis, kamēr biju prom pus gadu?"
Es izplūdu asarās.
"Mamm. Tods...Tods mācās ar mani vienā klasē. Viņš ir atgriezies un man ir bail. Ļoti bail. Es negribu, lai tas atkārtojas."
"Kā?! Vai viņam nav jābūt aiz restēm? Es tūlīt pat to visu noskaidrošu. Atvaino mani uz mirklīti."
Nepagāja ne 5 minūtes, kad istabā iesteidzās Niks un sāka mani izprašņāt.
"Kur tu viņu redzēji? Kā viņš var mācīties tavā klasē? Es viņu novākšu pats savām rokām!"
"Vari, lūdzu, beigt? Man tā jau ir grūti, un nemaz neko neuzsāc! Man nevajag, lai tu sēdētu cietumā."
Niks vien nobolīja acis un izgāja no istabas brīdī, kad ienāca mamma.
"Tods esot atbrīvots par izcilu uzvedību kolonijā. Man vismaz tā teica Anna. Niks tev nolīgs miesassargu jau šodien. Tas nav apspriežams."
"Labi."
Piekritu vien mammai, jo viņai nav jēgas iebilst, turklāt man tas nāks par labu.
Iegāju garderobē, uzvilku apakšveļu, melnu, adītu džemperi, baltus plēstos džinsus, brūnu ādas mēteli un brūnus zamšādas puszābaziņus uz papēža.
Paķēru somu un devos lejā uz brāļa mašīnu.
Iesēdos melnajā BMW un Niks sāka braukt. Gandrīz visu ceļu es vēroju ainas aiz loga, līdz Niks ierunājās.
"Diemžēl, man neizdevās sarunāt tev miesassargu uz šo dienu. Rīt no rīta jau Leo būs pie mums.
Izkāpu pie skolas un sasveicinājos ar meitenēm.
Iegāju skolā un savā skapītī atstāju virsdrēbes.
"Ko tu šorīt tik klusa? Parasti tev muti nevar aizvērt? Vai kas noticis?" Anastasija man jautāja. Viņa nojauš, jo es viņai par Todu neko neesmu stāstījusi. Es negribēju to atsaukt atmiņā.
"Nē, viss ir labi. Tu jau zini, ka mēdz būt dienas, kad es nejūtos labi." Noteicu un izspiedu mākslīgu smaidu.
Spriežot pēc Anastasijas sejas izteiksmes viņa noticēja. Pfuuu, vismaz vairs nebūs ar viņu jāskaidrojas.
Devos uz bioloģijas kabinetu. Tajā es iegāju līdz ar zvanu un apsēdos jau ierastajā vietā.
Šostund mums skolotājs pastiprināti stāstīja par audiem. Man bioloģija ir mīļākā stunda, taču šoreiz es nespēju koncentrēties. Es jutu, kā Tods mani vēro.
Stunda beidzās un es pa pustukšajiem gaiteņiem devos uz matemātiku, līdz pēkšņi tiku parauta un piespiesta piie sienas, grāmatām izslīdot no manām rokām.
"Sveika, mazā! Ilgojies pēc manis? Nebija viegli divus gadus nosēdēt kolonijā un nedomāt par tevi."
"Vācies prom no manis, tu, pretīgais draņķi! Laid mani, ja nē es tevi aiz restēm vēl vienu reizi iespundēšu."
"Ne tik strauji. Vispirms iedod vienu mazu bučiņu."
Es nespēju atbildēt, jo viņš savas lūpas uzspieda uz manām. Tas bija agresīvs skūpsts.
"Vācies ratā! Manis pēc ej kaut trīssolītī uz smilšu kasti! Laid!"
"Tu esi kurls vai kā? Tu nedzirdēji, ka viņa teica, lai laid viņu?" Dzirdēju aiz sevis rupju, samtainu balsi.
Tods pagriezās un es ieraudzīju Deividu stāvam ar savilktām dūrēm tā, ka pat pirkstu kauliņi bija kļuvuši balti.
"Woow. Mūsu mazajai princesītei ir uzradies aizstāvis, ko? Viņa ir mana, ne ....."
Tods pat nepabeidza savu teikumu, kad viņa žokli skāra Deivida dūre.
Es mirkli stāvēju apjukusi, līdz iesteidzos abiem  pa vidu un manu galvu skāra Toda dūre.
Pēc tā brīža bezfilma.

Hey!
Jauna daļa pēc divu lasītāju ierosinājuma.
Nospied zvaigznīti, ja patika⛤
Daļa veltīta savlee12

Enija💖