Dyliana [Complete]

Atklājums

Nākamajā rītā Dilans pamodās ar briesmīgām galvassāpēm.
Viņš paskatījās sev blakus, bet Britta jau bija prom.
,,Laikam kādas darīšanas."
Dilans sağērbās un paēda.
Iesēdies mašīnā viņš lēnām brauca pa ielu.
Šis rīts bija netipiski pelēks Losandželosai.
Smidzināja lietus un bija pārsteidzoši vēss.
Nonākot filmēšanas laukumā, pie viņa pienāca Tailers.
,,Tu izskaties diezgan sūdīgi," viņš iesmējās.
,,Es arī tā jūtos," Dilans noņurdēja.
Iestājās neveikls klusuma brīdis.
Visapkārt bija dzirdamas cilvēku čalas. Pie Dilana un Tailera pienāca vizāžisti un sāka veidot viņu make-up kārtējai filmēšanas dienai.
,,Paklau, starp citu, kā izskatījās tā meitene veikalā?" Tailers pēkšņi pajautāja.
,,Kāpēc prasi? Es tev vakar aizsūtiju viņas bildi," Dilans īgni atteica.
,,Nu jā, bet tu nevari būt pārliecināts, ka tā bija Ariana!"
,,Nu protams, kura cita!" Dilans uzsprāga.
,,Redzi, manuprāt tā bija kāda līdzīga Arianai," Tailers izmeta.
Dilans ieinteresēts, tajā pašā laikā apjucis pacēla galvu.
,, Paskaties. Vakar pa televizoru rādija pasākumu, kurš notika Vašingtonā un viņa tur uzstājās, bet viņa izskatījās mazliet savādāk nekā tajā bildē, kuru tu man atsūtiji." Tailers nobēra.

,,Paga! Tad tu saki, ka tā meitene, ko es satiku nebija..." Dilans apjucis jautāja.
,,Laikam jau nē! Ja vien viņa nemāk atrasties vienlaikus divās vietās!"  Tailers sarkastiski atbildēja, ,,protams, ka tā nebija viņa."

Visu atlikušo dienu Dilans pavadīja domājot par šo pārpratumu.

Ierodoties mājās, pirmais, ko viņš ieraudzīja bija, vairāki čemodāni, izmētātas drēbes un kurpes.

,,Kas te notiek," viņš apjucis jautāja Brittai, ,,man likās tu dosies prom tikai rītvakar.
,,Plāni mainijās, " Britta attrauca, ,,man jādodas šovakar."
,,Kāpēc?" Dilans nesaprata.
,,Jo rītdien sola vētru, un tad lidosta nedarbosies," Britta joprojām skraidīdama atteica.
Ārā nogranda pērkons.
,,Un man pēc divām stundām izlido lidmašīna," Britta noteica, ,,bet man vēl viss nav savākts!"
,,Bet būs vajadzīga pusstunda kamēr tu tiksi līdz lidostai, ja ne vairāk." Dilans atgādināja.
,,Tieši tā," Britta paņemdama rokās divus koferus teica, ,,palīdzēsi?"
,,Jā," Dilans atteica.
Viņi abi skraidīja pa māju, meklēdami nepieciešamās lietas.
Pēc desmit minūtēm viņi jau brauca mašīnā.
Britta bija ļoti domīga, kā ne savā ādā.
Dilas centās ar viņu uzsākt sarunu, bet nekā, viņa bija ļoti klusa.

Kad Brittai bija jādodas, Dilans viņu apskāva un teica: ,,Es tevi gaidīšu un ilgošos."
Britta tikai nopūtās un ar ašu buču uz vaiga atvadījās no Dilana.
Tad viņa ātrā solī devās uz iekāpšanu.
Viņa bija prom.
Dilanam vēl joprojām sāpēja galva, tāpēc viņš atsēdās tuvākajā krēslā un pētīja cilvēkus, kuri staigāja šurpu turpu.
Tikai tad viņš ievēroja, ka pie vienas no izejām drūzmējas cilvēki.

Skaļrunī tika paziņots, ka ir ielidojusi lidmašīna no Vašingtonas,bet izlido uz Meksiku.
Pēc kāda laika cilvēki, kas bija sadrūzmējušies pie izejas, sāka spiegt, pastiprinot Dilana slikto pašsajūtu.
Daži cilvēki bija viņu ievērojuši un nāca uz viņa pusi.
,,Ak nē!" Dilans nodomāja.
Viņi Dilanam prasīja autogrāfu un selfijus.
Viena meitene pat sāka raudāt.
,,Muļķīgi," nodomāja Dilans, ,, es taču esmu tikai cilvēks."
Dilans jutās ļoti slikti, jo galvassāpes pastiprinājās, ausīs dūca un reiba galva.
Viņš nevēlējās apbēdināt cilvēkus, bet nevarējis vairs izturēt, strauji piecēlās kājās un ātrā solī devās prom, un tad  ieraudzīja ... Viņu...