Dyliana [Complete]

Liktenīgais rīts

Dilana POV:
Dilans tikko bija ienācis istabā pēc rīta skriešanas.
Šorīt pamodies viņš nebija cerējis, ka rīts būs tik izdevies.
Ielējis sev kafiju un apsēdies pie galda, Dilans sāka pārdomāt šī rīta notikumus.

Rīts bija brīnišķīgs, jo spīdēja saule.
Dilans dzīvoja Beverlihillsā, tāpēc bija ierasts ik uz stūra satikt kādu slavenību.
Viņš jau agrāk bija saticis Džastinu Bīberu, Bredu Pitu u.c.
Tomēr šorīt viņu gaidīja kāds pārsteigums.

Nogriezies ap stūri viņš gandrīz uzskrēja virsū Arianai.
"Wow! Piedod, sveika," Dilans neveikli noteica un iesmējās.
"Sveiks," Ariana noteica un arī iesmējās.
Iestājās neilgs klusuma brīdis.
"Amm... tevi jau izlaida no slimnīcas?" Ariana painteresējās.
"Jā," Dilans noteica un ielika rokas sānos.
"Tad labi. Kā tu jūties?" viņa vēl piebilda.
"Lieliski!" Dilans iesmējās un, lai to apstiprinātu pacēla rokas un pakāpās atpakaļ.
Ariana iesmējās.
"Kā tev iet?" Dilans painteresējās.
"Normāli," Ariana noteica.
"Kāpēc tikai normāli?" Dilans noprasīja.
"Nuuuu... Es... Grūti paskaidrot," Ariana izstomīja.
"Labi, es saprotu," Dilans uzsmaidīja.
"Lai, kas arī būtu noticis viss būs labi." Dilans noteica un atvadījies turpināja ceļu.

Arianas POV:
Kad Ariana bija nonākusi mājās, viņa gāja meklēt savu draugu Maku.
Tomēr viņa nebija.
Ariana atsēdās uz gultas.
Viņa atcerējās Dilana smieklus, smaidu un ap sirdi palika labāk.
Ariana vēlreiz un vēlreiz pārdomāja viņas un Dilana sarunu.
Šoreiz Dilans nebija šķitis tik neveikls un kautrīgs, bet gan drošs, smieklīgs un nedaudz piemīlīgs.

Ariana smagi nopūtās, jo pa galvu jaucās simtiem domu un sajūtu.
"Vai, kas noticis?" istabā ienāca Arianas mamma, nesdama kokosriekstu ūdeni.
"Mamm... Es nezinu, kas notiek!" Ariana izmisumā sāka raudāt.
"Kuš, kuš. Pastāsti, paliks vieglāk."
"Tu jau zini, ka man ļoti patīk filma Labirinta skrējējs. Redzi... Tur ir viens aktieris Dilans O'Braiens.
Atceries, es tev vakar stāstiju par puisi kurš lidostā atslēdzās. Tas bija viņš... Dilans.
Es viņu ieraudzīju un manī parādijās sajūta, ka es viņu nevaru atstāt vienu. Un tad, kad mēs ar Maku aizbraucām uz slimnīcu Dilans izskatījās tik vārgs un neveikls.
Braucot no slimnīcas mājās, mēs sastrīdējāmies. Maks joprojām nav atgriezies.
Un šorīt, kad es devos skriet, es satiku- kā tu domā ko... Dilanu. Viņš bija tik žirgts, smieklīgs un jauks. Mēs mazliet parunājām un... Es nezinu, es sajutos tik savādi, bet ne jau sliktā nozīmē. Vismaz man tā šķiet..." Ariana, pabeigusi stāstīt, atkrita gultā.
"Tad tu gribi teikt, ka tu šaubies par savām attiecībām ar Maku?" Džoanna (Arianas mamma) prasīja.
"Es nezinu. Tas ir sarežğīti. Kāpēc tas notiek ar mani?" Ariana nopūtās un iespieda galvu spilvenos.

Maks pa dienu tā arī neieradās.
Ariana zvanīja vairākas reizes, bet viņš neatbildēja.

Dilana POV:
Dilana diena aizritēja vēja spārniem, bet Brittas neatbildētie zvani izsita viņu no līdzsvara. Tā nekad nebija noticis.
Dilanu nepameta dīvaina sajūta, ka Britta nemaz negrib ar viņu kontaktēties.
Tomēr Dilans negribēja pieļaut šo domu, viņš cerēja, ka aizdomas, kas viņu māca ir nepatiesas.