Dyliana [Complete]

Dyliana

Bija pienācis apmācies un lietains rīts.
Arianai tādi patika.
Viņa sēdēja pie sava kosmētikas galdiņa un veidoja savus matus.
Viņa gatavojās kārtējam randiņam ar Dilanu.
Bija pagājis mēnesis kopš viņi sāka tikties.
Pabeigusi savus matus, Ariana paņēma savu telefonu.
Dilans bija atsūtījis mīlīgu bildi ar Megiju.
Ariana klusi iesmējās.
"Cik dīvaini..." viņa domāja, "kā tas nākas, ka šis suns mūs atkal saveda kopā?"
Ariana ļāvās atmiņām.

Bija pienācis rīts, kad jāatdod Megija.
Ariana priecīgi steidzās paēst brokastis un saģērbties.
Pārsteidzošā kārtā viņa to izdarīja stundas laikā.
Pēc brīža viņa jau brauca mašīnā ar Megiju uz aizmugurējā sēdekļa.
Tādu prieku Ariana sen nebija izjutusi.
Pa vēderu dejoja prieka taureņi, galvā skanēja tūkstošiem melodiju un bija neaprakstāma atvieglojuma sajūta.
Ariana ik pa brīdim uzmeta skatienu adresei.
Viņai tā joprojām likās pazīstama, bet nez kāpēc.
Pēc brīža viņa to bija atradusi.
Tas bija dārgu dzīvojamo ēku rajons.
Bija daudz koku, un greznu rotājumu.
Te bija kluss un mierīgs.
Ariana paņēma telefonu, lai sazinātos ar suņa saimnieku, bet te no vienas no mājām iznāca kāds ļoti pazīstams cilvēks.
"Dilans..." Ariana noelsās.
Viņa izkāpa no mašīnas un devās pie Dilana.
"Sveiks Dilan," viņa nedroši iesāka.
Dilans pagriezās pret viņu un sastinga.
" Sveika..." viņš klusi atbildēja.

Dilana POV:
Dilans pamodās ar milzīgu prieka sajūtu.
Kāds bija piezvanījis un pateicis, ka ir atradis viņa suni.
Viņš bija mazliet aizgulējies tāpēc uzvilka pirmo kreklu, kas pagadījās pa rokai, saķemēja matus un devās uz pagalmu.
Pagalms bija tukšs, ja neskaita balto džipu, kas stāvēja ielas pretēja pusē.
Viņš apstājās un dziļi ievilka elpu.
"Sveiks Dilan," kāda ļoti pazīstama balss viņu uzrunāja.
Dilans pagriezās un ieraudzīja Arianu ar mazliet pajukušu ļipu un garu džemperkleitu.
"Viņa izskatās mīlīgi," Dilans nodomāja.
"Sveika," viņš atbildēja.
"Tātad tu dzīvo šeit." Ariana secināja.
"Jā... Hei, um, kapēc tu man nepiezvanīji?" Dilans prasīja un nokaunējās par savu stulbumu, jo viņš zināja kapēc Ariana nezvanīja.
"Mana māte numuru sadedzināja," Ariana nopūtās.
Dilans skumji pasmaidīja, un pakasīja galvu.
"Kas noticis ar tavām plaukstām?" Ariana sašutusi iesaucas un paķēra Dilana roku.
Uz plaukstām bija rētas.
Dilans uzreiz atcerējās murgu.
"Nav svarīgi," viņs noteica, "kāpēc tu esi šeit?"
"Man šeit ir sarunāta tikšanās ar pazuduša suņa saimnieku." Ariana priecīgi attrauca.
Dilans sarauca uzacis : "Kā sauc suni?"
"Megija."
Dilana sirda draudēja izlekt no krūtīm.
"Tas... Tas ir... Tas ir mans suns," viņš aiz laimes nočukstēja.
Arianas acis šokā izpletās.
Viņa neko nepateikusi pagriezās un aizgāja līdz mašīnai.
Viņa atrāva durvis un ļāva Megijai izkāpt ārā.
Megija ieraudzīja Dilanu un metās pie viņa priecīgi riedama.
Pamanījis Megiju, Dilans sajuta, kā acīs sariešas asaras.
Megija ieleca Dilana rokās ar tādu triecienu, ka viņi abi gulēja zemē.
Samīļojis Megiju viņš redzēja, kā Ariana stāv uz ceļa un laimīgi skatās uz viņu.
Dilans pasmaidīja.
Tad Megija pieskrēja pie Arianas.
Ariana apsedās zemē, lai apskautu Megiju.
Dilans ar mīlestību nolūkojas uz Arianu.
"Kā, lai es viņai pasaku, ka mīlu viņu?" Dilans domājā.
Pēkšņi uz ceļa iznesās sporta auto.
Tas traucās šurp.
Megija to pamanīja un palēca malā, turpretīm Ariana sastinga bailēs.
Dilanam prātā atausa drausmīgais murgs.
"Nē, nē, nē, nē, NĒ!!!"  viņs ar  sakostiem zobiem nokliedza un nedomājot skrēja pie Arianas.
Tikai pēdējā brīdī viņš parāva Arianu malā.
Viņi atkrita zālē.
Ariana virsū Dilanam.
Ariana skatījās Dilanā ar apjukušu sejas izteiksmi.
Kad viņa beidzot saprata, kas notiek viņas acīs parādījās asaras.
"Nē, neraudi," Dilans lūdzu, viņš piecēlās un apskāva Arianu.

Arianas POV:
Tagad Ariana bija Dilana skavās un viņa izraudāja visu, kas viņā bija sakrājies.
Ne tikai negadījums, bet arī viss parējais: numurs, Megija, Britta, Maks un viņas māte.
Mitējusies raudāt viņa pavērās uz Dilanu.
Viņš skatījās viņā ar savās zeltbrūnajām acīm, vējā izpluinītie mati zaigoja.
"Viņš ir skaists," Ariana nodomāja un nošņaukājās.
Dilans pacēla plaukstu un noslaucīja asaras uz Arianas vaigiem.
Šis pieskāriens lika Arianai notrīsēt.
"Dilan..."Ariana iesāka.
"Kuš," Dilans viņu apklusināja un piekļāva savas lūpas Arianas lūpām.
Ariana notrīcēja, bet atbildēja Dilana skūpstam.
Tas bija maigs, bet tajā pašā laikā kvēls.

Dilana POV:
Dilana sirds notrīsēja.
Viņš to bija gaidījis tik ilgi.
Viņš juta sauli sildām skaustu, katru Arianas asaru uz sava vaiga un viņas matus kutinām viņa pieri.
Pēc brīža Ariana mīļi nočukstēja: "Un ko tas nozīmēja?"
"Tas nozīmē, ka es tevi mīlu."

Ariana pasmaidīja un paskatījās spogulī.
Tad viņa piecēlās un gāja uz durvīm.
Tur priekšā jau stāvēja Dilans, salicis rokas kabatās un atspiedies pret mašīnu.
Viņa piegāja pie Dilana un noskūpstīja viņu.
Dilans pasmaidīja.
Šis smaids izteica visu.
Viņi abi zināja, ka ir atraduši savu dvēseles radinieku uz mūžu.
"Nez, kā šis viss beigsies," Ariana ierunājās.

Dilans skaļi domāja.
Tad viņš apgāja apkārt mašīnai un atvēra Arianai durvis un teica: "Paskatīsimies kur nākotne mūs aizvedīs."