Dyliana [Complete]

Suns

Arianas POV:
Ariana tikko bija ieradusies mājās no pastaigas ar Dilanu.
Viņa bija ļoti priecīga.
Viņa iegāja savā istabā, nometa uz gultas somu, paķēra dvieli un iegāja vannasistabā.
Bija jauki just silto ūdeni tekam pār muguru.
Ariana ļāva domām vaļu.
Viņa iedomājās Dilana zeltbrūnās acis, veramies viņā.
Dilans viņai atgādināja mīlīgu kucēnu.
Ariana pasmaidīja un sāka dziedāt.
Pa to laiku viņas istabā ienāca Džoanna.
"Ariana?" viņa sauca.
Ariana neatbildēja, bet turpināja dziedāt.
"Viņa mani nedzird, tas labi," nodomāja Džoanna.
Viņa piegāja pie Arianas gultas.
Paņēmusi somu, viņa tajā sāka rakāties.
"Rokā ir," viņa noteica, turēdama Dilana numuru.
Nolikusi somu vietā, Džoanna izgāja no istabas.
Savā istabā viņa sadedzināja numuru un iemeta to kamīnā.
Ariana priecīga izgāja no vannasistabas un uzvilka savu zīda pidžamu.
Viņa paņēma savu somu un centās sameklēt Dilana numuru.
"Kur ir," viņa īgni noteica, "nevar būt, ka es būšu viņu pazaudējusi!"
Viņa apjukusi izgāja no istabas un pāmeklēja savas jakas kabatas.
Nekā.
Atgriezusies savā istabā viņa skumji atgūlās gultā.
"Ko tagad? Ja nu es viņu vairs nesatieku?" Ariana domāja.
Pie durvīm kāds pieklauvēja.
Tā bija Džoanna.
"Ariana..." viņa teica.
"Mamm..." Ariana piecēlās sēdus.
"Kas noticis?"
"Man Dilans šodien iedeva savu numuru. Es gribēju viņam piezvanīt, bet..." Ariana sāka šņukstēt, "man tā vairs nav."
"Ariana... Es domāju, ka tev ar viņu vispār nebūtu jāsatiekas," Džoanna teica.
"Ko? Kāpēc nē?!" Ariana sašutusi vaicāja.
"Tu esi pelnījusi labāku."
"Kopš kura laika tu vērtē vīriešus kuri man patīk," Ariana apjukusi jautāja.
"Es tikai..." Džoanna centās izskaidrot sevi.
"Pagaidi..." Ariana pārtrauca, "vai tu paņēmi viņa numuru?"
Džoanna nolaida galvu.
"Mamm..." Ariana šokā noteica, "kā tu varēji? Lūdzu atdod man viņa numuru!"
"Nevaru. Es viņu sadedzināju." Džoanna teica.
Ariana noelsās.
"Ariana..." Džoanna lūdzās.
"Ej prom!" Ariana saķēra seju rokās, "lūdzu, ej prom!!"
Džoanna skumji piecēlās un izgāja.
Ariana šņukstot atkrita gultā.
Viņa sarāvās.
Istabā ienāca divi suņi: Ofīlija un Kanēlis.
Viņi apgūlās pie Arianas, it kā mierinādami.
Ariana viņus apķēra.

Nākamajā rītā Ariana pamodās un pamanīja, ka gultā vēl ir ierāpies Talūss un Koko.
Viņa skumji pasmaidīja.
Ariana lēni izkāpa no gultas un piegāja pie spoguļa.
Acis bija piesarkušas un zem tām zili riņķi.
Ariana noskaloja seju ar aukstu ūdeni.
Viņa kādu minūti stāvēja at acīm un ļāva aukstajam ūdenim sevi pamodināt.
Pēc tam Ariana izgāja uz balkona.
Spoži spīdēja saule, čivināja putni.
Tomēr nebija noskaņojuma iet ārā.
Turpretīm viņa aizvēra balkona durvis, paķēra blociņu, pildspalvu, pledu un atsēdās uz klubkrēsla.
Viņa sāka rakstīt visādus vārdus.
Tā viņa pavadīja visu dienu savu astoņu suņu sabiedrībā, nelaižot nevienu istabā.

Nākamajā dienā viņa pamodās ļoti vēlu.
Ieraudzījusi pulksteni viņa nekavējoties izlēca no gultas.
Bija trīs dienā.
"Laikam jāiziet ārā," viņa nodomāja.

Viņa staigāja pa Beverlihillsas saulainajām ieliņām.
Pēkšni viņai priekšā iznāca paliels suns.
Suns bija netīrs, tomēr tas neizskatījās nikns.
"Hej, vai tu esi nomaldījies," Ariana vaicāja sunim.
Suns sāka smilkstēt.
Ariana uzmanīgi piegāja pie suņa.
Bija redzams, ka sunim ir zeltaina spalva un, ka tas ir vecs.
"Nebaidies... Megija," teica Ariana, ieraugot vārdu uz suņa siksniņas.
Diemžēl nebija numura.
Šajā apkaimē bieži braukāja suņu ķērāji tāpēc Ariana izlēma paņemt Megiju pašlaik pie sevis.

Ieradusies mājās, nevienam neko nepaskaidrojot, viņa ielika suni vannā un nomazgāja to.
Megija nebija izstīdzējusi, bet gan labi barota.
"Ariana, kas tas par suni," prasīja Arianas brālis Frenkijs.
"Es viņu atradu uz ielas, izskatās veselīga, tāpēc es domāju, ka viņa ir tikai pazudusi." Ariana aši atteica.
"Tu taču nedomā viņu paturēt," Frenkijs neticīgi prasīja.
Ariana atskatījās un teica: "kamēr atradīšu viņas saimniekus, viņa dzīvos šeit. Šī ir mana mājā un mani noteikumi."
"Kā teiksi," Frenkijs noteica un aizgāja.
"Jā, atradīšu tavus saimniekus. Tikai kā?" nodomāja Ariana.