Nepaklupt. /PNJ2/

Chapter 3.

Se yourself trough you your own eyes.
Find beauty where they told you they could not.

-s.l.gray

- Karmena atver durvis. - Skaļa klauvēšanās un Maijas diezgan dusmīgā balss, iztraucēja mani no ikdienas ierastās atpūtas. Atpūtas, kas liek man atslābt un aizmirst uz brīdi par jeb ko, kas ir noticis. Nezinu, kāpēc es vienkarši sēžu savā mašīnā un nekustos ne no vietas. Tomēr caur visu mūziku, es dzirdu Maiju.

- Kaut kas deg? - Es jautāju uzriez, kad durvis ir atslēgtas un Maijas augums ieslīd blakus sēdētāja vietā. Maija izskatās, it kā būtu skrējusi ļoti lielu gabalu un ticiet man, meitene ienīst skriet. Tumšie mati ir pielipuši pie pieres un meitene cenšas atgūt elpošanu.

- Es nesaprotu, kas ar tevi notiek. - Maija nosaka drīzāk sev nekā man. Meitene pastiepjas un nogriež klusāk radio, lai noteikt, man skalotu smadzenes par vienu un to pašu. Viņa jau pāris dienas to daru un tas tiešām mani nedaudz jau nogurdina. Zinu, ka viņa grib mani pasargāt, bet es lieliski ar to tieku galā pati.

- Man pilnīgi nav ne jausmas par ko tu runā. Tu zini, ka es to daru katru dienu. Pavadu laiku trasē. Nekustoties. - Es palūkojos uz meitenei, kas pat neskatās uz manu pusi. Meitenes acis ir kaut tālumā, itkā kaut kas būtu noķēris viņas uzmanību.

- Nav runa par to ko tu dari. Es vienkaršj uzstraucos par to, kas notiks vēlāk. - Meitene turpina runāt un skatās tālumā. Kaut kas ir pārņēmis meitenes prātu, tas nu ir skaidrs. - Es uzzināju, kaut ko tādu, kas līdz tavām ausīm nonāks šā vai tā. Tikai es gribu būt tā, kas tevi brīdina. -Meitene piebilda un beidzot pievērsās man. Maijas acis bija pilnas ar bailēm, kas lika man saraukt uzacis.

- Kas ir noticis? - Jautāju un pagriezos pret meiteni, lai labāk varētu klausīties tajā ko viņa man teiks. Tomēr man pašai bija  ideja, par ko ies runa. Meitene par to vien runā, kopš pāris dienas atpakaļ pilsētā ieradās Džeimss. Es viņai izstāstīju par to, kas notika pie Melānijas kapa un tas viņu satrauca. Kaut gan es viņai centos ieskaidrot, ka viņai nav par ko baidīties. Tagad esmu ar Stefanu un tur nekas nemainīsies.

- Es zinu, ka tev apsolīju par viņu nerunāt, bet tomēr gribu to, lai tu uzzini visu, kas notiek. - Meitene iesāka un turpināja vērot mani. - Džeimss ir totāls dzīves bezsakars, to es tev tik tiešām varu teikt. Es nesaprotu kā gan viņš var staigāt uz šīs zemes virsmas. - Meitene grozīja galvu un es nevarēju nepamanīt šo sīko niansi, kas vienmēr ir redzama, kad meitene dusmojas. Plaukstas savelkas dūrēs un meitene sāk kodīt savu lūpu.

-Es zinu tavas domas par viņu, bet...- Meitene mani pārtrauca ar rokas mājienu.

- Eduards man pastastīja kaut ko tādu, kas no Džeimsa puses ir cūciski ņemot vērā, to ko viņš tev teica pie kapa. Es pat nezinu, kas darās tā pavijāna galvā, kaut gan tas nu ir skaidrs. - Meitene turpināja runāt nevienu reizi nedodot man iespēju saprast, kas vispār notiek. -Džeimsam ir draudzene, kuru viņš satika kaut kāda tur rehabilitācijā. Tas nolāpītais kretīns ir aizņemts un ir atbraucis, lai tev sabojātu turpmāko dzīvi. Eduards negribēja no sākuma, lai es tev to saku, bet savādāk nevarēju.. - Ielpa, izelpa. Tas bija viss, kas bija dzirdams mašīnas salonā ko līdz Maija bija pārstājusi runāt. Es vēroju savu draudzeni un centos atrasts īstos vārdus, lai pateiktu to, ka mani tas neinteresē. Tomēr vārdu nebija. Man nebija nekas ko es varētu pateikt, lai meitene justos labāk, bet man vajadzēja to darīt. Šī vairs nebija vidsskola. Šī bija pieaugušo dzīve un Džeimss jau sen kā bija aiz muguras.

-Man ir prieks par viņu. - Atbildēju, lai aizkliedētu smagnējo klusumu, kas bija iegūlies. Meitene nopūtas un tas bija ļoti labi redzams. - Maija pakalusies.. es nezinu, kāpēc tev likās, ka mani tas kaut kādā veidā aizskars. Es izgāju cauri tam visam periodam ar Džeimsu. Negribu izmest vējā to visu ko darīju, lai visa pagātne pazustu. Tev nav par ko baidīties.. Džeimss ir pagātne un man viņš neko nenozīmē. - Piebildu, lai meitene nepaspētu izteikt vēl kaut ko. Es negribēju dzirdētu. Es negribēju dzirdēt neko par Džeimsu. Piecus gadus bija klusums un te pēkšņi viņš ir atpakaļ. Neļaušu viņam apgriezt manu dzīvi kājām gaisā.

-Man likās, ka tu gribēsi to zināt. - Meitene  noteica un pasmaidīja paceļot rokas gaisā aizstāvībai, kas lika man iesmieties.  - Man ir ļoti svarīgi, lai ar tevi nenotiek tas pats, kas notika pirms pieciem gadiem. -Meitene piebilda jau atkal paliekot nopietna.

-Ar mani viss būs kartībā. - Uzreiz noteicu nevēloties ieslīgt dziļāk domās par to, kas notika. Tā noteikt, ka ir pagātne un es gribu, lai tā paliek kur tai ir īstā vieta. - Tagad lūdzu paskaidro man vienu, kāpēc tu esi savā pidžamā? - Es uzdevu jautajumu, beidzot ieraugot, kas Maijai ir mugurā. Maijas vaigi automātiksi nosarka un acis noslīdēju uz rozā pidžamas biksēm un un baltās maikas ar mikimausu virsū.

- Es melotu, ja teiktu, ka tā es staigāju ikdienā. - Meitene noteica, atmeta ar roku un iesmējās. - Kādas prognozes par vakaru? - Maija uzreiz izvairījās no tēmas, tas nu bija skaidrs. Pēdējā laikā to viņa darīja pārāk bieži.

- Tu zini, ka vienmēr esmu gatava. Leo pārbaidīja mašīnu ej sazin cik reizes un beidzot paziņoja, ka tā ir gatava sacīkstēm. - Uzreiz atbildēju un novilku plaukstas gar mašīnas stūri. - Stefans gan liekas, ka nevarēs ierasties. Kaut kas saistībā ar darbu. - Es atbildēju sajūtoties mazliet noskumusi. Viņš pēdējā laikā bija aizņemts ar darbu savas mātes uzņēmumā.

- Jā, tas tā arī ir. Nesaprotu, kāpēc viņš izvēlējās tur strādāt. Mamma lieliski tika galā bez viņa vai jeb kura cita. - Maija nopūtās. - Tomēr viņš vienmēr ar viņu ir bijis tuvāks nekā es. - Meitene vēl piebilda.

- Labi, es pārdzīvošu. - Ātri noteicu, lai meitenei nerastos aizdomas, ka man ļoti daudz nozīmē tas, ka Stefans mani atbalsta. - Tu ar Edaurdu taču būsi, vai ne? - Maija savilka seju grimasē un uzsita man viegli pa plecu.

- Tu zini, ka nekad neesmu palaidusi garām nevienas no tavām sacensībām. - Meitene aizvainota noteica. - Izņemot to vienu reizi, kad man bija slinkums. - Maija iesmējās, kas man lika nobolīt acis.

- Labi, taisies prom un pārģērbies lūdzu. - Es viegli meiteni pagrūdu, kas viņai lika tikai iesmieites. Maija izkāpa no mašīnas pamājot. Es vien noskatījos uz meiteni pasmaidot.