Skartā

7.nodaļa

Nedēļa pagāja vēja spārniem. Šodiena bija tā pati diena, kad es piedalīšos Štata sacensībās.  Braens centās gandrīz katru dienu mani atrunāt no sacensībām, kas bija nedaudz kaitinoši, jo teicu, ka viņš nepamainīs manu izvēli.  Visu nedēļu pavadīju mammas mājā, tikai dodot ziņu tēvam un Denielam, ka manis pagaidām tajā mājā nebūs. Deniels bija izrunājis visu ar Braenu, un tagad viņi it kā ir salabuši un pat sarunājas. Deniels joprojām nezin par māju, bet ir domas, ka nāktos viņam izstāstīt. Nezinu vai kāds būs manās sacensībās, jo kāzu datums netika pamainīts, kas mani ļoti apbēdināja. Sēžot ģērbtuvē vientuļa asara noritēja pār manu vaigu. Cik gan tēvam var būt tuva Margarita, ka viņš aizmirst par mums? Mani tas sāpināja līdz sirds dziļumiem. Trīs klauvējieni pie ģērbtuves durvīm mani izvilka no domām.

- Meitenes! Visas apģērbušās?! Nevienas nav plikas?- Deivs pajautājis to, mēs iesmējāmies.

- Nāc!- es iesaucos, Deivam uzreiz atraujot durvis vaļā.- Tu laikam jau tur sagatavojies biji vērt durvis tā vai tā.- to pateikusi, meitenes iesmējās, Deivam ar sekojot.

- Nu tu kooo?- viņš atjokoja.- Labi, pēc pusstundas sākas jūsu iznācieni, tāpēc lūgums iesildīties vēl nedaudz, nevēlos, lai kāda vēl sastieptu kaut ko. Jūs man esat visas svarīgas, un pēc sacensībām es vēlos jūs redzēt pilnā sastāvā nākamajā treniņā. Ja esat gatavas varat jau iet uz zāli. Ā, diezgan daudz cilvēku ir sanākuši, tāpēc uzvedaties kārtīgi.- to pateicis, Viola ierunājās.

- Nu ziniet, jūs pagājušajā reizē sitāt kanti darbiniecei, kura ūdeni mums deva, un to redzēja visi. Tāpēc lūgums ir jums uzvesties kārtīgi.- to pateikusi, mēs visi iesmējāmies. 

- Un uz šīs labās nots mums tagad ir jāiet. Veiksmi visām!- apskāvis katru no mums, mēs iegājām zālē. Cilvēku bija lērums. Gandrīz visas tribīnes bija aizņemtas. Sākusi iesildīties no organizatora saņēmu informāciju, ka iešu piektā, man uzreiz sarotoši pamājot ar galvu. Sakārtojusi savu balto formu, uzsitu pa sarkanajiem aizsargiem, kuri apņēma manu vēderu un krūšukurvi. Paskatījusies uz tribīnēm es ieraudzīju kaut ko savādu. Sievieti ar baltu kāzu kleitu un blakus vīrieti smokingā. 

- Kas par?- to pasakot, es samiedzu acis un atpazinu visus sēdošos. Tur sēdēja Margarita ar manu tēvu, Deniels un Braens. Viņi rokās turēja lielu plakātu ar uzrakstu: "Ešlija Džounsa - labākā cīkstone!" Ieraugot plakātu, es nolaidu skatienu un pasmaidīju tā, lai tas nebūtu redzams. 

Kamēr turpināju iesildīties un pienāca jau ceturtās kārta. Viss ritēja ātri, pat nepamanot to, kā pienāca mana kārta.

- No labās puses jūsu uzmanībai stāv Teksasas cīkstone Britānija Nei, bet no kreisās puses stāv Floridas štata cīkstone Ešlija Džounsa. Lūdzu atbalstām mūsu cīkstones ar aplausiem.- visur sāka skanēt aplausi, man pastaipot rokas pēdējo reizi un izejot uz zāles centru. Tikai paejot dažām sekundēm no sākuma, es ātri ar vienu sitienu noliku meiteni "knockoutā". - Tikko jūsu acīm vērsās sensācija! Viens no ātrākajiem "knokoutiem"pa mūsu Štata sacensību  vēsturi, Ešlijas Džounsas izpildījumā!- zāle pārpildījās ar jūsmām un aplausiem. Pēc tā sekoja vairāki raundi ar citiem štatiem. Palika vienīgais štats - pagājušā un aizpagājušā gada čempioni. 

- Sagaidiet labajā pusē Kalifornijas štata pagājušā gada čempioni Anželiku Mišeri, bet kreisajā pusē sagaidiet šīs dienas otro favorīti Floridas štata cīkstoni Ešliju Džounsu.- sāka skanēt aplausi. Pēdējo reiz paskatoties uz Braenu un ģimeni, viņi man pamāja.

- Kaut mamma būtu šeit...- klusi noteicu, un pagriezos atpakaļ, izejot uz zāles centru.- Tas viss priekš tevis, mammu.- to pateikusi, es pamāju ar galvu, ka esmu gatava. Cīņa bija ilga, jo katra no mums sita no visa spēka un katra no mums atvairīja katru sitienu. Izvairījusies no viņasgrieztā sitiena, strauji nostājos uz abām kājām , un ar labo kājas pēdu veicu sitienu Anželikai, viņai pazaudējot līdzsvaru un nokrītot, tieši tajā brīdī noskanēja signāls, ka cīņa ir beigusies un uzvara ir ieskaitīta.