Skartā

11.nodaļa

Ienākusi savā istabā, es biju tik dusmīga, cik agrāk nebiju. Kā cilvēki vispār spēj tā izturēties pret citiem, kad tie pat nav neko izdarījuši? Vienu gan es sapratu, es tik viegli nepadošos...

10 stundas atpakaļ...

- Tu tik tiešām esi pārliecināta, ka vēlreiz runāsi ar maniem vecākiem?- Braens šaubīgi pajautāja.- Mēs vienkārši varam uz laiku aizbraukt no šejienes un viss vienkārši norims.- to pateicis, es smagi nopūtos.

- Nedomāju, ka tas palīdzēs. Efekts būs tikai uz laiku. Es vēlos, lai efekts būtu bez ierobežojumiem.- atbildējusi viņam, es uzvilku krosenes un izgāju no savas istabas.

Braens palika pie manis mājā, kamēr es devos caur dažām mājām pie Smitiem. Jau pienākot klāt, durvis man atvēra Andželīna.

- Labdien.- to pateikusi, es viegli uzsmaidīju.

- Sveika, saulīt.- to pateikusi, viņa vainīgi uzsmaidīja. Varēja redzēt, ka viņai ir neērti skatīties man acīš.- Klau piedod, par to, kas notika vakariņās, es pilnīgi esmu tavā pusē. Nesaprotu, kas pēdējā laikā notiek ar Rodžeru, viņš pilnīgi kļuva svešs.- to paskaidrojusi, es viegli uzsmaidīju un satvēru viņas roku.

- Viss kārtībā, es uz jums neturu ļaunu prātu, vienkārši man nepatīk, ka Smita kungs ir noskaņots pret mani, neesot tam pat iemesla.- paskaidrojot to, es atlaidu viņas roku.- Vai drīkstu ienākt?- to pajautājusi, viņa nedaudz samulsa.

- Jā, protams, bet saku uzreiz, mums ir nepatīkams ciemiņš. Zem mums es domāju tevi un mani.- to pateikusi, man pat nevajadzēja ilgi domāt, lai saprastu, par kuru būtni iet runa. Džesika. Viņas blondie mati pavīdēja viesu istabā. Ienākot pilnīgi iekšā mājā, es pamanīju kā Rodžers un Džesika par kaut ko runā, un Smita kungs pat iesmejas. Iespurdzos no tādas sakritības, pievēršot abu uzmanību, ieraudzīju Rodžera sejā vēsumu tikai tad, kad Džesika vēl skatījās uz viņu. Kaut kas te ir ne ļoti tīrs. Džesikai pagriežoties, ieraudzīju kā viņas pielīmētās skropstas gandrīz vai neatkrīt.

- Ak, kādi cilvēki ir apciemojuši Smitus. Vai tad tev nav jāsēž mājās un jālaiž ņuņņu par to, kā tevi apdauzīja. Vai arī laid prieka asaras, par to ka tevi jāj?- to pateikusi, man galvā iezibēja doma viņai parādīt viņas vietu, bet tomēr mana pieklājīgā puse tomēr mani savalda.

- Klau, es jau sen zināju to, ka tavs vārdu krājums ir sīks, vari jau nepierādīt to vēlreiz. - to pasakot, es pasmaidīju, Džesikai apstulbot. 

- Zini, tavi vārdi necik nespēs mani aizskart, jo uzvarētāja palikšu vienmēr es, bet tu vienmēr būsi zaudētājās.- to pasakot, es vienkārši nereaģēju uz viņas vārdiem, stāvot un vērojot viņas mīmiku.- Un zini kāpēc? Tāpēc ka kāzas jau ir ieplānotas.- to pateikusi, mana sirds apstājās.

- Un jūs pieļausiet to, ka kaut kāda sīka blondīne manipulē ar jums Smita kungs?- to pasakot, es pagriezos pret viņu.

- Lūdzu pamet šo māju, Ešlij.- skarbi to pateicis, viņš piecēlās un piegāja pie ārdurvīm, atverot tās. 

- Nu ja jūs tā lūdzat. Bet ziniet vienu, kāzu nebūs tā vai tā.- to pasakot, es uzsmaidīju naidīgi Džesikai un izgāju ārā no mājas.

Šis brīdis...

- Un tu gribi teikt, ka tā blondīne Džesika ar viņiem manipulē?- Deniels pārjautāja, man vienkārši pamājot.

- Es nekad viņiem nebiju izraisījusi nepatiku. Smiti vienmēr bija laipni, bet Andželīna saka, ka pēdējā laikā Rodžers kļuva vēss. Man ir aizdomas, ka Džesika piesaistīja savus vecākus un draud ar viņu ģimenes izputināšanu.- to paskaidrojot, Denielam atsprāga acis.

- Ja tā ir taisnība es būšu lielā šokā.- to pasakot, mēs dzirdējām vieglus klauvējienus pie manam istabas durvīm. Tās atvērās bez aicinājuma iekšā. Starp tām stāvēja mans tēvs.

- Es nedaudz dzirdēju jūsu sarunu. Man bija tieši tādas pat aizdomas, jo Rodžers nekad  nebija slikti izturējies pret mums un mēs pret viņiem, naidam pamata nav. Tāpēc Džesika ir liels iemesls tam, lai ienīstu mūs visus. Tāpēc man bija doma, kā var izglābt nekavējoties jūs ar Braenu.- to pasakot, mēs uzmanīgi klausījāmies.- Tev vajadzēs apprecēt Braenu.- to pateicis, es iepletu acis.

- Ko?!- es gandrīz vai iespiedzos, ne no prieka, bet no šoka.- Es protams mīlu Braenu, bet tādam solim vēl ir par agru, un precēties tikai lai būtu papīri, un Smitu ģimenei nekas neizdotos, to es nevēlos. Es vēlos kāzas, kuras būs tikai viena iemesla dēļ, un tā ir mīlestība.- to pasakot, nu jau istabā iegāja Margarita.- Laikam tā ir ģimenes sanāksme.- es pajokoju, Margaritai iesmejoties klusi.

- Es piekrītu Ešlijai. Nevajag bērnam likt tādu nastu virsū.- to pateikusi, es pateicīgi pasmaidīju viņai, ka viņa ir manā pusē.- Bet man ir labāka doma. Varbūt tomēr jums labāk aizbraukt ceļojumā neilgā, bet mēs visu nokārtosim, kā jums šķiet?- to piedāvājusi, es tomēr izskatīju šo variantu.

- Tas būtu daudz reiz labāks variants nekā kāzas.- to pateikusi, tēvs ieslīga domās.

- Labi. Varam izdarīt tā, bet vajag pajautāt Braenam vai viņš ir..-

- Esmu par.- Braens pārtrauca tēvu, visiem pagriežoties pret viņu.- Šo variantu es biju piedāvājis Ešlijai no sākuma, bet tu nevēlējies, es saprotu kāpēc, tas vienkārši viss izklausās tik nenopietni, bet tomēr nopietni. Saprotu, ka tu nevēlies it kā bēgt no problēmas. Tā nebūs bēgšana. Mēs vienkārši atpūtīsimies no šīs jezgas.- to pasakot, viņš pienāca klāt un apskāva mani, un noskūpstīja mani.

- Taaaak ne manu acu priekšā, draugi.- tēvs noteica un aizvēra savas acis, visiem pasmejoties, mani ieskaitot.

- Tad sarunājām?- Margarita pajautāja, mums ar Braenu piekrītoši pamājot. Visi, izņemot Braenu, izgāja no istabas.

- Mēs palikām divi vien.- to iečukstot man ausī, es paķiķināju.