Viņa lūpas jau tuvojās manām līdz pēkšņi pieskrēja klāt Džeikobs norāva viņu no manis iesita pa seju un teica
-"Nelien virsū manām klasesbiedrenēm"
To pateicis viņš paņēm mani aiz rokas un aizvilka pie Henrija un Kristiāna.
-"Labāk nāc ar mums"-Džeikobs teica
-"Labi"-es bailīgi piekritu.
-"Malacis vecīt"-Henrijs un Kristiāns slavēja Džeikobu.
Tā mēs gājām smējāmies par Dāvida seju un viskautko citu līdz mēs nonācām līdz manām mājām.
-"Lūk šeit es dzīvoju."-es pateicu
-"Atā"-Kristiāns
-"Forša māja.Atā"-Henrijs
-"Tiešām jauka māja.Tiekamies rīt atā"-Džeikobs
-"Paldies ka izglābi mani"-es apskāvu Džeikobu pateicu atā un aizgāju.
Kad iegāju iekšā apskatījos telefonā un viņi mani bija pievienojuši klases grupā.Pēc bildēm sapratu kurš ir kurš un pievienoju kontaktos.Pēkšņi man sāka rakstīt meitenes un puiši.
Pirmais kas man uzrakstīja bija Džeikobs.
Dž:Lūdzu.Es takš neļaušu lai tāds radījums piesienas klases meitenēm.Pēc izskata viņš ir ok,bet raksturs ir drausmīgs."
Es:Njaa."
Kristiāna.
Kr:Es padzirdēju ka Dāvids tev piesējās."
Es:Tas ir viss ko padzirdēji?"
Kr:Jā.A ko vēl vajadzēja?"-Kristiāna prasīja.
Es:Es tev uzticos,tāpēc lūdzu nevienam nesaki."
Kr:Labi"
Es:Es gāju mājās viņš pieskrēja pie manis un es redzēju ka otrā pusē ceļam iet Henrijs,Kristiāns un Džeikobs.Dāvids arī to pamanīja.Viņš mani piespieda pie koka un gribēja skūpstīt,bet Džeikobs pieskrēja atrāva viņu no manis un iesita pa seju.Pēc tam man bija jāiet ar viņiem."
Kr:Izskatās ka tu patīc Džeikobam"-Kristiāna smīnot ķircināja mani.
Es:BEIDZ.Es tik tikko atnācu uz šo skolu.Labi sorry man jāiet."
Kr:Nu labi labi.Okei vēlāk uzraksti.Atā"
Es:Labi.Atā"
