Es pamodos slimnīcā.
-"Keita.Chaw."-Harijs.
-"Harij?Man miglojas.Tas esi tu?"
-"Jā tas esmu es.Skaties uz mani.Skaties?Tagad pasaki kā tas notika."
-"Kas ir man ap galvu?Un kur es vispār esmu?"
-"Keita skaties man acīs un stāsti."
-"Es gāju uz skolu paklupu un nokritu.Tālāk pamodos,sāpēja galva,Tu zvanīji un tad es noģību."
-"Keita.Viss būs kārtībā.Tu uzkriti ar galvu kaut kam asam.Ārsti spriež ka tas bija akmens.Tev asiņoja galva,tāpēc noģībi.Tev apsēja marli ap galvu.Tev jāpaliek vēl dažas stundas šeit un tad es tevi vedīšu mājās."
-"Labi.Paldies.Es tevi mīlu."
Pēc tās reizes man vēl ar vien tad kad paskatos uz kaut ko sākumā mazliet miglojas.
