Bija pagājis laiks un bija jau balle.Visi no klases bija aizgājuši uz balli izņemot Stefu.Mēs jautri pavadījām laiku.Pēc balles Harijs mani aizveda mājās un mēs aizgājām gulēt.
No rīta kad pamodos Harijs nebija man blakus.Es ātri skrēju lejā un tur es viņu redzēju.Smuku puisi pie plīts.
Es klusām gāju viņam klāt un nobiedēju no mugurpuses.Man nepaveicās,jo tieši tajā brīdī viņš gribēja mest pankūku gaisā,lai apgrieztu.Es skatos viņa lido man virsu "PĻUKŠ" tā uzlido man uz galvas.Mēs sākām skaļi smieties.
-"Nākamreiz tā nedari"-Harijs smejoties teica.
-"Labi"-Es smejoties noņēmu pankūku.
-"Es taču varēju tev trāpīt ar pannu pa galvu."-Harijs smejoties noteica.
Tā mēs dzīvojām.Līdz mūža galam.Neticēsiet,bet līdz mūža galam.Mēs pašķīrāmies kad mums bija 25 mēs staigājām meklēdami sev otru pusīti,bet neatradām.Pēc 5 gadiem kad mums bija 30 mēs atkal satikāmies.Mēs satikām viens otru koncertā.Mēs atkal satuvinājāmies un dzīvojām līdz pat vecumdienām.
Ceru ka jums šis stāsts patika.Man pašai arī patika rakstīt.Gaidat jau nākamo stāstu.
-Irsiitis
