Mēs aizgājām gulēt.Pēc neilga mirkļa klasē ievilkās Džeikobs.Viņš aizgāja apsēdās uz palodzes un aizmiga.
Pa dienu skolā mēs nerunājām.Es gribēju šonakt palikt skolā pa nakti.Es sēdēju un gaidīju kad Džeikobs ies prom.
-"Tu mani gaidi?"-Es Džeikobam prasīju.
-"Kāpēc lai es tevi gaidītu?"
-"Ko tad tu gaidi?"
-"Nav tava darīšana."
-"Es zināju ka tu esi tāds.Ka ar tevi labāk nesasieties.Harijs mani skūpstīja nejau es viņu.Es neesmu vainīga.Tu netici tāpēc uzreiz skrien pie citas."
-"Kāpēc tu tā domā?"
-"Ko tu gaidi? Nav mana darīšana.Tā tad..."
-"Es gaidu draugu."
-"Labi es būšu atklāta.Es zinu ka tu gaidi Elīzu,jo redzēju kā viņa tevi aizvilka uz klases vakaru."
-"Redzi pat izspiego tu mani."
-"DŽEIKOB.TĀPĒC KA ES TEVI MĪLU."
-"Par vēlu."
-"Kāpēc tu uzreiz citām lien klāt?Ja tu tā vari tad jau tu arī krāptu mani ja mēs būtu kopā."
-"Es viņu tikai gaidu.Turklāt mēs taču nebijām kopā.Es tevi nepametu,jo mēs nebijām kopā."
-"Tad ej ar to savu Elīzu."
-"Ko tu gaidi?"
-"Es palikšu šeit."
-"Kāpēc?"
-"Kas tev par daļu?"
Džeikobs aizgāja.Viņi ar Elīzu ārā skūpstījās.Es nodomāju,lai iet man vienalga un tajā brīdi klasē ienāca Harijs.
-"Aa tu te esi...Es aizmirsu savu grāmatu."
-"Ar Džeikobu tiešām viss ir cauri."
-"Tad mēs?..."
-"Jā."
Viņš atskrēja un noskūpstīja mani.
-"Harij."-Es paliku bēdīga.
-"Nu?"
-"Es nezinu vai starp mums kaut kas var sanākt."
-"Keita nē.Kāpēc?"
-"Stefa..."
-"To es pametīšu."
-"HARIJ.Tā nedrīkst.TAS IR ĻAUNI.Tas būtu tāpat kā tu to izdarītu pret mani.Stefa ir forša un skaista.Tu nedrīksti..."-Viņš mani pārtrauca.
-"FORŠA?Komandē,izliekas ka mēs tik ļoti esam kopā ka precēsimies,saka ka es visus strīdus iesāku,bet tā nav.Viss sākas no sīkumiem kurus izceļ viņa.Es jau sen gribēju mūsu attiecībām pielikt punktu."
Es noskūpstīju Hariju un mēs gājām gulēt.
