Bija pagājušas dažas dienas un viss sākās.Es ieeju skolas pagalmā un tikai daži cilvēki.Es domāju ka nenotiek skola vai kas tāds.Es iegāju iekšā skolā un skola pilna.Pie skapīšiem pārīši stāv tik daudz.Es nesapratu kas notiek.Man nebija ko elpot.Es kritu un mani kāds ar spēcīgām rokām noķēra.Apsēdināja uz krēsla un iedeva ūdeni.Es tikai tad kad atjēdzos sapratu ka tas ir Dāvids.
-"Dāvid?"-Es mazliet kliedzot prasīju un tai pašā mirklī stūmos prom no viņa.
-"Nebaidies.Es tev neko nedarīšu.Tu tikai kriti."
-"Ej prom.Ar mani viss tagad ir labi."
-"Pirms es eju es tev gribēju ko pajautāt..."
-"?"-Ar sejas izteiksmi rādiju ka nesaprotu.
-"Nu...šī nedēļa ir tā...tā kur puišiem iedeva ielūgumus....vai nāksi ar mani?"
Es piecēlos un ar sareibušu galvu streipuļoju ātri prom.Es atcerējos ka turpat ir trepes pa kurām uzkāpjot tikšu uz klasi.Es streipuļoju uz trepēm.Tiku līdz trepēm.Atlika uzkāpt tikai uz 1. pakāpiena un "BUMS".Es nokritu.Mani atkal Dāvids piecēla.
-"Nāksi?"
-"Dāvid laid mani.Es ar tādiem nesasienos."-To pateikusi streipuļoju tālāk pa trepēm augšā.Otrajā stāvā bija maz cilvēki.Paldies dievam,jo streipuļojot mazliet skrēju,paklupu aiz SAVAS kājas un uzkritu virsū kādam puisim kurš gāja priekšā man.Dāvids atskrēja un atkal mani piecēli.
-"Atvainojiet.Viņa nejūtas labi."-Dāvids atvainojās puisim.
Puisis pagriezās pret mums.
-"Keit tev viss kārtībā?"-Puisis.
Es ar aizmiglotām acīm skatījos un sapratu ka tas ir...
