Mēs atradām kādu klusu stūrīti un Džeikobs sāka runāt.
-"Drīkstu tev ko pajautāt?"
-"Jā."
-"Tu runāji ar Vanesu?"-Džeikobs dusmīgi.
-"Jā,bet kāpēc tu to tik asi uztver?"
-"Kāpēc?Jo esmu dusmīgs.Tu esi tā par kuru viņa runāja vai ne?"
-"Nu jā..."
-"Vajadzēja tev to VIŅAI pateikt?Viņa tagad pa visu skolu izklačosies ka mēs esam kopā.Līdz tas atkal nonāks līdz skolotājiem un viņi mums liks runāt ar skolas psihalogu."
-"Ak dievs.Es ar viņu parunāšu."
-"Ko tur parunāt?Vienmēr kad viņa to izdara viņa citos neklausās."
-"Bet es mēģināšu."-to pateikusi es izgāju ārā pie raudošās Vanesas.Es nostājos viņai blakus un paskatījos uz viņu.Viņa novērsās no asarām paskatījas uz mani un atkal sāka raudāt.
-"Vane..."
-"Nu?-Vanesa teica pārtraucot mani.
-"Ja tevi tas uzmundrinās es pateikšu Džeikobam ka man viņš nepatīk un ka starp mums nekā nav."
-"Paldies,bet nevajag.Es raudu tāpēc ka es pirmo reizi kāda cilvēka labā kaut ko izdarīju.Patiesībā ir daudz smuku puišu un man viņu nevajag."-To pateikusi viņa apskāva mani.
-"Cik jauki,bet es padzirdēju ka pēc visa šitā tu varētu paklačoties visai skolai ka mēs ar Džeikobu esam kopā..."
-"Nē es šoreiz tā nedarīšu.Neredzi?Es raudu aiz prieka un man tas patīk.Man patīk kādam izpalīdzēt un es gribu mainīties.Šoreiz skola no manis neko neuzzinās.Džeikobs ir pelnījis tevi."
-"Paldies,bet man viņš vienalga nepatīk.Viņš man prasīja vai tā biju es kas tev pateica ka man viņš patīk un es teicu jā,bet ja nh viņš gribēs lai esam kopā?To es vēl negribu."
-"Es tev palīdzēšu.Es taču tomēr biju ar viņu kopā."-to pateikusi Vanesa pasmaidīja un apskāva mani.
Mums bija jāiet uz stundu.Kad iegājām klasē Džeikobs uz mani skatījās tā kā gribētu teikt :,,Nu?"
Un es viņam pamāju ar galvu ka viss ir kārtībā.Viņš pasmaidīja un sākās stunda.
