Mēs gājām.Mēs ar Džeikobu kādu dzirdējām.Tas atkal bija psihologs.Mēs redzējām kā viņš atkal paņem tabletes un 1 nomet uz zemes.Mēs aizsūtījām pārējiem īsziņu ka viņš nāk.Viss noritēja labi.Mēs ar Džeikobu visu izmeklējām un nekā nebija.
Kr:Keita šeit kāds staigā un tas nav psihologs.Viņam ir treniņbikses,saplēsts krekls un izspūruši gari mati."
Es:Kristiāna jūs tikai slēpjaties lai viņš jūs nepamana!"
Kr:Labi,bet viņš staigā pa gaiteņiem un mēs netiekam pie vienām durvīm."
Es:Mēs atnāksim,jo šeit nekā nav."
Kr:Labi,bet rakstat uz Kristiāna telefonu,jo mans drīz izlādēsies!"
Es:Labi!"
Mēs gājām,bet pa citu pusi.Mēs arī redzējām to vīrieti un mēs izdomājām kā novērst uzmanību lai viņi tiek iekšā.
-"Es atvainojos,bet kur mēs atrodamies?"-es prasīju vīrietim.
-"Kas jūs būtu?"
-"Mēs iesim šajā skolā un mums atļāva apskatīties skolu,bet mēs nevaram atrast izeju!"
-"Ejam es jums parādīšu."
Es aizsūtīju īsziņu lai visi slēpjas.Man vēlāk arī atnāca īsziņa no Kristiāna.
Kr:Mēs viņu dabūjām.Viņš sākumā negribēja nākt ar mums,jo teica ka tas vīrietis gaitenī viņu taisās nogalināt,bet tad mēs pateicām ka jūs viņu aizkavējāt un viņš atnāca.Aizvelc viņu līdz klasei kas ir zem mūsu klases.Tad mēs Hariju dabūsim augšā."
-"Es atvainojos,bet es jums pateikšu no kuras vietas mēs zinam kur jāiet."
-"Labi"-svešais vīrietis.
Viņi izveda ārā no pagraba Hariju viņi gāja kopā ar pārējiem un viņi uzskrēja virsū...
