Es aizgāju uz pagrabu un noliku tableti.Es skrēju pie Harija.Viņš tur nebija.Es skrēju meklēju pa skolu,bet nebija.Es sabijos.Varbūt viņu pieķēra un viņu aizveda uz klasi.Stunda bija beigusies.Es gāju uz klasi.Viņa tur nebija.Es šausmīgi sabijos.Tad nodomāju ka varbūt ārā spēlē futbolu un atslābu.Kad nākamā stunda gandrīz ir sākusies Stefa ieskrien iekšā meklēdama kādu.
-"Ko tu meklē?"-es prasīju Stefai.
-"Hariju.Viņš šodien atnāca uz skolu,bet kopš pirmās stundas viņš nav un futbolu arī nespēlē."-Stefa izmisumā.
Tā bija mana vaina.Man bija bail.Viņš varēja būt pie skolas psihologa,jo psihologs gāja pagrabā.Es nodomāju ka jāaiziet apskatīties.Es aizgāju pieklauvēju iegāju iekšā un tur neviena nebija.Pat psihologs pats nebija.
Bija pagājušas jau 2 dienas un es gāju uz skolu.Viņš atkal nebija skolā.Starpbrīdī es izgāju ārā pasēdēt.Es redzēju kā Stefa raudādama ar Vanesu sēdēja un turēja lapu rokās.
-"Chaw Stef kas noticis?"-Es pajautāju un Vanesa iedeva man lapu.Uz šīs lapas bija rakstīts ka Harijs ir pazudis.
-"Man žēl Stef"
-"Kad tu viņu redzēji pēdējo reizi?"-Stefa prasīja.
Man palika bail.Es izlēmu ka teikšu patiesību.
-"Tajā dienā kad viņš neatnāca uz skolu.Tad kad viņš pazuda."
-"Tu pie visa esi vainīga.Kur viņš ir?"-Stefa dusmīgi prasīja.
-"Viņš stāvēja pie skolas pagraba trepēm.Es aizgāju padzerties un kad gāju tur atpakaļ viņš tur vairs nebija."
-"Dēļ tevis viņš vairs nav.Viss ir dēļ tevis."
