Viņi uzskrēja virsū pagāšajai skolotājai.
-"Ko jūs te bērni darāt?"
-"Mums ir neliels klases tusiņš un mums vajadzēja iziet."
-"Labi."
Pēc tam arī mēs aizgājām uz klasi.
Es ieskrēju klasē un apkampu Hariju.
-"Es jūtos vainīga.Lūdzu piedod."
-"Tu neesi"
-"Izstāsti kā tu nozudi."
-"Es stāvēju un skatījos pagrabā un uz skolas gaiteni un es klusām murmināju:lūdzu pasteidzies Keita.Un skolas psihologs mani pieķēra un teica ka es miršu.Viņš mani noveda tur pagrabā kur jūs mani atradāt un piesēja pie krēsla.Vai jums ir kaut kas ēdams?Es jau 4 dienas neesmu ēdis."
-"Jā man ir"-to pateikusi es iedevu viņam ēst.
Es redzēju kā Džeikobs skaudīgi skatās,bet es tikai cenšos palīdzēt.
