Harijs paēda un mēs visu viņam izstāstījām.Harijs skatījās uz mani tā kā es piederētu viņam.Es izgāju no klases.Vienkārši atpūsties.Harijs arī iznāca.Viņš nostājās pie manis.
-"Tev bija šoks kad es pazudu?"
-"Jā un kāds vēl."
-"Tad labi"-To pateicis viņa lūpas lēnām tuvojās manām viņš mani noskūpstīja.Džeikobs jau nojauta ka kaut kas ir ne tā un viņš iznāca ārā no klases.Viņš redzēja kā mēs skūpstamies.Es norāvu Hariju no sevis un sekoju Džeikobam.Džeikobs apsēdās uz krēsla un ielika galvu rokās.
-"Es nebiju vainīga.Viņš sāka mani sk..."-Džeikobs mani pārtrauca
-"Viņš sāka? Un tu pabeidzi.Tev patika tas.Tu atrāvies tikai tāpēc ka es iznācu."
-"Džeikob piedod,bet ko man citu vajadzēja darīt?Mēs ar tevi nemaz neesam kopā.Tu jau neesi teicis īsti ko jūti pret mani.Starp mums nekā nav."
-"Un arī nebūs."-to pateicis viņš aizgāja sēdēt uz tālākā soliņa.Es gāju prom un kad biju aiz stūra es kaut ko dzirdēju.
-"Kas noticis?"-sveša meitene
-"Mani pameta."-Džeikobs
-"Ak dievs.Gan jau būs labi.Negribi atnākt mums ir klases vakars.Es nedomāju ka klasesbiedri iebildīs."
-"Labi,bet kā tevi sauc?"
-"Mani sauc Elīza un tevi?"
-"Džeikobs"
-"Prieks iepazīties.Labi ejam"
Viņi aizgāja.Re cik viegli.Mēs nebijām kopā kā es viņu varēju krāpt?Dīvainis.Bet tomēr kā viņš tā varēja?
Es iegāju klasē.
-"Viss"
-"Kas viss?"-Kristiāna prasīja.
-"Džeikobs vairs atpakaļ nenāks?"
-"Kāpēc?"
-"Viņš redzēja kā Harijs mani skūpstija un kaut kāda Elīza viņu aizvilka uz viņas klases vakaru."
Kad šo pateicu visi vēl ilgi klusēja.
