Pēc stundām daži no klases vēl palika klasē,jo mēs kārtojām klasi.Visi pārējie skolā bija prom.Pat skolotāji.Neviens vairs skolā nebija izņemot mūs.Šeit biju es,Kristiāna,Elizabete,Amēlija,Lūcija,Harijs,Henrijs,Kristiāns,Džeikobs un Reinis.mēs smējāmies un kārtojām.Es aizgāju uz toleti.Kad nācu atpakaļ es dzirdēju kādas skaņas no 3.stāva(mūsu klase bija 2.stāvā)es ātri skrēju uz klasi.Es ieskrēju un aizvēru durvis no iekšpuses.Visi pārstāja smieties un skatījās uz mani.
-"Tur kāds ir!"-Es teicu
-"Kāpēc tu tā domā?"-Kristiāna
-"Es biju uz toleti un dzirdēju kaut ko no 3. Stāva!"-es izbijusies stāstiju.
-"Ejam paskatīties!"-Kristiāns mudināja.
-"Labi,bet LŪDZU turamies kopā."-es lūdzu
-"Labi!"-Visi reizē pateica.
Mēs lēnām gājām.Kad tikām pie trepēm atkal bija kaut kāda skaņa.
-"Tas ir baisi"-Lūcija pateikusi noslēpās aiz Henrija.
-"Nebaidies.Mēs visi esam kopā!"-Henrijs teica Lūcijai.
Es gāju pa priekšu.kad tiku gandrīz augšā es pietupos.Es liku visiem pārējiem arī pietupties.Tur kāds gāja.Kad bija aiz stūra man palika vēl vairāk bail.Es gandrīz sāku raudāt,bet es gāju uz priekšu.Es pagāju ātrāk,lai apskatītos,kas ir aiz stūra un es apskatījos un tas cilvēks bija gandrīz man blakus.Es ieskrēju klasē kuras durvis bija aiz manas muguras.Pārējie bija tur pat uz trepēm.Kad es dzirdēju ka šis cilvēks aiziet es iznācu no klases.Visi pieskrēja pie manis.Es aiz bailēm sāku klusām raudāt.Džeikobs mani apskāva.
-"Nebaidies es tepat esmu."
-"Tas bija vīrietis ar cepuri un garu mēteli."
-"Kāpēc vasarā ir vajadzīgs mētelis?"-Elizabete vienaldzīgi prasīja.
Mēs paskatījāmies aiz stūra un tur viņš bija viņš gāja pa otrām trepēm lejā.
