Bija pagājušas brīvdienas,kuras mēs ar Hariju labi pavadījām.Mēs kopā gājām uz skolu.Iegājuši klasē redzējām ka visas meitenes ir laimīgas.
-"Chaw.Mēs visas esam dabūjušas ielūgumus no klases puišiem.Izņemot Vanesu kurai jau cits iedeva un Elizabeti kura ar savu puisi ies.Stefa gaida kad Harijs viņai iedos.Kurš tev iedeva?"-Kristiāna
-"Neviens."-To pateikusi es ātri gāju uz savu vietu.
-"Kas noticis?"-Kristiāna
-"Nekas"
Es piecēlos un gāju ārā no klases rādot Harijam lai viņš arī iznāk.
-"Harij...Stefa gaida no tevis ielūgumu."
Harijs paskatījās uz mani,pagriezās un iegāja klasē.Es viņam sekoju.Viņš piegāja pie Stefas.Es apsēdos savā vietā un mēģināju noklausīties.Viņš pateica Stefai ka viņi šķiras.Stefa raudādama izskrēja ārā no klases.Vanesa dusmīgi paskatījās uz Hariju un skrēja Stefai pakaļ.
-"Labāk?"-Harijs pasmaidīja.
-"Varbūt tev to nevajadzēja izdarīt šādi?Varbūt varēji uzaicināt ārā un divatā aprunāties?"
-"Un tu man tagad pārmetīsi?"-Harijs smejoties paņēma mani "Līgaviņā" un iznesa ārā no klases.
Pēc stundām es gāju uz mājām.Es biju ļoti laimīga.Es gāju,paklupu aiz akmens un nokritu.Es tālāk neko neatceros,bet galvu atsitu.Es pamodos turpat uz zemes.Es paskatījos telefonā un man viss samiglojās.Man zvanīja Harijs.
Ha:Kur tu esi?Es jau daudz reizes tev zvanīju.Es esmu pie tavām durvīm.Ielaidīsi?"
Es:Ko?Es neesmu mājās."
Ha:Kur tad?"
Es:Es nokritu un es guļu uz zemes.Es nezinu kur es esmu,bet es gāju no skolas uz mājām."
To pateikusi es noģību.
Ha:Hallo?Keita?"
