Viņš un viņa fane [Joshua Dun fan fiction]

| 5 |

Piektā nodaļa
Koncerts
•••••••••••••••••••••••••••••
Džošua P.O.V.

Viss, ko es dzirdēju bija fanu bļaušana un Tailera dziedāšana. Es situ bungas tā itkā es censtos kādam īpaši izpatikt un nenoliegšu, ka tā arī bija.

Vienmēr, kad uzmetu skatienu cilvēkiem, kas lēkāja un bļāva pie pašas skatuves, redzēju pazibam garus, sarkanaus matus. Tā bija viņa. Manas acis bija koncentrētas uz tieši viņu.

Es vēroju viņu runājam ar citiem faniem un dziedam līdzi visām dziesmām. Es viņu redzēju vairāku metru attālumā. Viņa šķita laimīga.

Klērās P.O.V

Koncerts bija fantastisks! Satiku tik daudz fantastisku cilvēku. Visu laiku gribējās pateikt, ka es atbraucu kopā ar Džošua un, ka esam draugi, bet nosolījos viņam, ka pagaidām vēl nevienam nelielīšos.

Protams, viņš man atļāva Instagram ievietot kādu selfiju, bet teikt, ka es vienkārši viņu kaut kur satiku.

Tā kā es saprotu to, ka viņam ir daudz pielūdzēju un uzmanības arī ir diezgan, es neiebildu turēt mūsu jauno draudzību kā noslēpumu

•••

Pēc koncerta es centos tikt aizkulisēs, jo ar Taileru un Džošua tā bijām norunājuši. Viņi man pirms koncerta iedeva caurlaidi un lika arēnā gaidīt.

No sākuma mēs abi ar Dzošua skraidājām pa arēnu un izlikāmies, ka uzstājamies uz skatuves, bet pēctam viņam bija jāiet gatavoties īstajam koncertam.

Koncertā es ieguvu dažus draugus. Iepazinos ar Sāru un Džeremiju, viņi bija visjaukākais pārītis, ko biju redzējusi. Un kas ir interesanti, viņi abi pirms gada iepazinās kaut kādā Skeleton Clique Comunity.

Un tad vēl bija tāds puisis Ādams. Viņš šķita jauks. Ādams un Džeremijs bija brāļi, laikam, dvīņi, bet abi izskatījās pilnībā atšķirīgi, lai gan visās tajās gaismās no skatuves bija grūti saprast.

Pēc koncerta, es gribēju gaidīt, kad pazudīs cilvēki un es varēšu iet uz aizkulisēm pie Džošua. Kāpēc man vajadzēja gaidīt? Lai cilvēkiem nerastos jautājumi par to, kur es dodos un kā es tiku pie caurlaides.

Bet tikko kā es neizlikos, ka kustos līdz ar pūli, Ādams bija klāt.

"Kāpēc Tu visu laiku atpaliec?" viņš man vaicāja. "Es negribu spraukties cauri pūlim," es meloju. " Nu labi.." Ādams turpināja iet uz izeju.

Pēc brīža viņu vairs nekur neredzēju un pa malu centos neitrāli tikt līdz aizlulisēm.

Es izskrēju cauri gandrīz visai arēnai, lai tiktu līdz apsargam, kas stāvēja pie durvīm.

"Caurlaidi, jaunkundz," viņš satraucis uzacis teica. "Protams," atbildēju un atvēru savu mugursomu, lai no tās izvilktu savu caurlaidi.
"Ko Tu dari?" no muguras kāds ierunājās. Atkal Ādams...

"Um..man ir tikšanās.." es atbildēju, turpinādama meklēt caurlaidi. "Ar Twenty One Pilots?" viņš šokēti vaicāja. "Jā, Tu domā, ka būtu vēl kāds cits iemesls, lai es brauktu cauri visai valstij uz vienu koncerts, pat, ja tas ir Twenty One Pilots?"
"Nu visādi var būt, bet kāpēc Tu meloji?" viņš vaicāja. "Tu neprasīji, lai es Tev stāstu par šo tikšanos." atšāvu pretī, beidzot atradusi savu caurlaidi.

"Paldies, jaunkundz jūs drīkstat iet." apsargs atbildēja apskatīdams caurlaidi. "Paldies," atbildēju, atvērdama durvis.

"Pagaidi!" Ādams sauca, "vai drīkstu iet ar tevi?"
"Tev ir caurlaide?" es pavaicāju, "un starp citu, bija prieks ar tevi iepazīties, ja kādreiz būšu Losandželosā, padošu ziņu, lai mēs vārētu kaut kur aiziet."
Un tā es viņu tur pie durvīm pametu.

Sajūta gan bija nedaudz stulba, bet es Džošua apsolīju.

Pēc brīža biju jau Džošua ģērbtuvē. Viņš, uz pleciem uzlicis dvieli, tīrīja nost sarkano krāsu no acīm.

"Nu, kā bija?" viņš smaidīdams vaicāja, atspulgā ieraudzījis, ka es ienāku pa durvīm. "Tu, jūs bijāt lieliski, kā vienmēr," es uzsmaidīju un aizvēru aiz sevis durvis. Un tad es kā idiote tur vienkārši pie durvīm stāvēju.

Viņam mugurā nebija krekls. Nav jau tā, ka es nebūtu viņu tādu redzējusi gan dzīvē, gan internetā, bet tas ir savādāk, kad esi ar viņu divatā nelielā telpā. Un tomēr, padomājiet paši, tas ir Džošua Viliams Dans, kā lai nesarkst?

"Vai Tev viss labi?" Džošua pagriezās pret mani. "Jā.." es samulsusi atbildēju. "Tad nestāvi tur tā, tur ir dīvāniņš," Dzošua smējās, rādīdams uz mazu, melnu ādas dīvāniņu.

Es lēnām aizgāju un apsēdos.

"Vai Tev pēkšņi no manis palika bail?" Džošua, tēlodams, ka ir apjucis, smaidīja. "Iztēlojies sevi manā vietā," es iesmējos. "Kas tevi uztrauc?" viņš, pabeidzis tīrīt acis, pagriezās pret mani.

"Tu pats apzinies, cik Tu labi izskaties?" es uzmetu niknu skatienu.

Un tad es sapratu, ka man tā nevajadzēja teikt.
Es iešu nomirt.

Džošua sāka smieties. "Tad jau man laikam ar jābaidās no Tevis, jo Tu izskaties viekārši graujoši, labā nozīmē!" viņš nosarcis turpināja smieties, bet pieļauju, ka viņš nebija tik sarkans, cik es biju.

Bet es neizskatījos pārāk īpaša plus no lielās drūzmas biju sasvīdusi. Mana kosmētika bija mazilet izplūdusi un mana sarkanā cope bija izpūrusi.

Pieļauju, ka mans Twenty One Pilots t-krekls ar uzrakstu Stay Alive |-/ noteikti bija jūtams pa gabalu. Un ne jau labā nozīmē!

Bet Džošua teica, ka tas izskatās labi. Esmu pārsteigta.

"Muļķības," es iesmējos, nosarkusi blenzdama uz savu melno Converse kedu purngaliem. "Es nemēdzu melot," Dzošua atbildēja un piecēlās kājās.

Un tad es ieraudzīju, ka viņš man tuvojas. Un tad es jutu kā viņš apsēžas man blakus.

"Tev patiešām viss labi?" viņš vaicāja, "varbūt man attaisīt logu?"

"Viss labi," es atbildēju.

•••••••••••••••••••••••••••••

[a/n]
Jā, jauna nodaļa ir klāt.
Es vēlaizvien sevi ienīstu 😇