Viņš un viņa fane [Joshua Dun fan fiction]

| 9 |

Devītā nodaļa
Brokastīs pankūkas
•••••••••••••••••••••••••••••••••
Klēras P.O.V.

Es atvēru acis cerībā, ka Džošua būs man blakus, bet tā vietā es pamodos viena, uz sava dīvāna.

Es piecēlos sēdus, sajuzdama svaigi ceptu pankūku smaržu. "Jūtu, ka kāds ir okupējis manu virtuvi!" saucu, ieraugot Dzošua pie plīts.

Viņam mugurā nebija krekls, kājās tikai viņa džinsi un tik un tā rēgojās bokseršortu maliņa. Viņa sarkanie mati vel bija slapji. Džošua pagriezās pret mani un veltīja man platu smaidu. "Beidzot mana dusošā skaistule pamodās," viņš sauca no virtuves, kas bija savienota ar viesistabu. "Es ceru, ka Tev nav iebildumu, ka izmantoju Tavu dušu. Un ceru, ka Tev nav iebildumu, ka uzdrīkstos šiverēt pa Tavu virtuvi, bet es gribēju Tev pagatavot brokastis gultā."

"Nu tagad Tev nekas nesanāks," es smējos un piecēlos kājās. Es aizgāju uz virtuvīti un apsēdos uz viena no augstajiem krēsliem, kas atradās pie letes.

Uz letes stāvēja šķīvis, uz kura bija vesels pankūku kalns. "Varbūt piebremzē?" es no muguras teicu.

Džošua uzlika uz šķīvja pēdējo pankūku un noslēdza gāzi. Viņš apgāja apkārt letei un pienāca pie manis. Ņemot vērā, ka krēsls bija augsts, es gandrīz biju ar Džošua viena auguma, bet tik un tā es jutos pat vel īsākā nekā patiesībā biju.

Viņš veltīja man smīnu un redzēju kā viņa ideālā seja pietuvojas manai un nebija ilgi jāgaida līdz mūsu lūpas saskārās.

"Tu esi ideāla," Dzošua čukstēja caur skūpstiem. Bet es nebiju spējīga bilst ne vārda, jo tajā brīdī es nebiju spējīga domāt loģiski.

Nepagāja ilgs brīdis, kad Džošua mani uzcēla uz letes un re, šoreiz es biju garāka. Un kad viņš atkal grasījās mani skūpstīt, es paņēmu no šķīvja pankūku un iebāzu gabaliņu tās mutē.

"Man gribas gribas ēst, "es smējos ar pilnu muti. Taču viņš tikai mani vēroja, nebilsdams ne vārda.

"Gribi?" es piedāvāju Džošua jau sadriskāto pankūku. "Gribu," viņš, plati smaidīdams, māja ar galvu. "Tad ņem," es smējos, censdamies visu pankūku iebāzt Džošua mutē, un viņš ne bridi nepretojās, tikai ar pārbāztu muti smējās.

"Man vajadzētu apģērbties," es runāju, paņemot no šķīvja vēlvienu pankūku. "Varu tevi vērot? " Džošua smējās, beidzot piebeidzis sadriskāto pankūku, kuru iegrūdu viņam mutē. "Ak to perversais tipiņš!" es smējos un nolēcu no letes.

Es iegāju savā guļamistabā un atrāvu vaļā skapi, cenšoties izdomāt, ko vilkt mugurā. Es izvilku milzīgu, pelēku t -kreklu un savas ierastās melnās bikses ar plēstiem ceļgaliem. Ātri novilku melno džemperi un uzvilku baltu krūšturi, pa virsu tam es uzvilku pelēko t- kreklu. Ātri nomainīju vecos legingus uz melnajām biksēm un saliku kreklu biksēs, kurām bija augstā josta.

"Tu vēl ilgi?" Džošua sauca no virtuves, "es domāju, ka tu to visu dari ātrāk!" Saprotot, ka parāk ilgi vilcinos, manī iestājās vienkārša panika. "Tūlīt!" es saucu pretī, piesēžoties pie spoguļa un sākot sukāt matus.

Es sasēju matus augstā un nekārtīgā copē un ātri uzklāju BB krēmu. Es uzklāju plānu līniju acu lainera un skropstu tušu. Kad sapratu, ka beidzot izskatos daudzmaz jēdzīgi gāju uz virtuvi.

"Ceru, ka neapēdi visas pankūkas, kamēr es taisījos," saucu, neveikli ieskrienot virtuvītē. "Nopietni?" Džošua vaicāja, pacēlis vienu uzaci. "Kāpēc tu tā uzposies?" Es samulsu un paskatījos telefonā, kas stāvēja uz letes. "Man šodien ir darbs." es atbildēju, pieiedama pie skapīša un izņemot no tā šķīvīti.

•••••••••••••••••••••••••••••••••

[A/p]

Šajā nodaļā nekas tāds nenotika, bet ceru ka patika ;)