Viņš un viņa fane [Joshua Dun fan fiction]

| 7 |

Septītā nodaļa
Love Love Love
•••••••••••••••••••••••••••••••••
Melodijas P.O.V.

'Well, maybe I'm a crook for stealing your heart away
Yeah, maybe I'm a crook for not caring for it
Yeah, maybe I'm a bad, bad, bad, bad person
Well, baby, I know.'

Of Monsters and Men dziesma Love Love Love, piepildīja manas ausis un smadzenes. Tā bija nomierinoša un tajā pašā laikā spēcīga. Tāds laikam ir viens no OMAM trumpjiem. Viņu mūzika ir ļoti savdabīga.

Es sēdēju lidmašīnā, kas veda mani atpakaļ uz mājām. Džošua mani neizlaida no acīm visu ceļu līdz lidostai un tikai tagad, kad viņš ir piemīlīgi iemidzis man blakus esošajā sēdeklī, es jūtu, ka viņa ideāli brūnās acis man neseko.

Nav jau tā, ka man nepatika viņa uzmanība, es vienkārši nebiju pie tās pieradusi. Es šo puisi pazīstu tikai nedēļu un jau esmu ar viņu kopā pabijusi Losandželosā. Nešķiet, ka tas ir normāli.

Es skatījos āra pa privātās lidmašīnas logu, vērojot mākoņus, kas atradās zem mums, viegli atslābinoties līdz jutu roku sev uz pleca. Džošua.

Es norāvu austiņas un pagriezos pret puisi, kas jau plati smaidīja. Manas acis apmaldijās viņa tumšajās un, beidzot, arī manu seju rotāja smaids.

"Kas?" es smiedamās vaicāju. "Kam jābūt?" Džošua atbildēja at pretjautājumu. "Kāpēc Tu mani tā vēro?" Es vaicāju, cenšoties atkal atslābināties.

Nebija tā, ka man bija stress, atrodoties Džošua blakus, man pat nav bail, ka viņš par mani padomās ko sliktu, mani vienkārši pārņem savāda sajūta vienmēr, kad viņš ir blakus un es to nespēju ne aprakstīt, ne apturēt.

"Piedod," Dzošua nopūtās," es cenšos, tici man."
"Centies?" es nosmīnēju, "Ko centies?"
"Neskatīties uz tevi, ja Tev tas nepatīk" Džošua nosarcis turpināja runāt.

Man nebija ne jausmas kāpēc visa šī situācija bija būtiska vai kas to padarīja tik neveiklu. Lai kā arī es censtos iziet no situācijas, es izgāstos kā vienmēr, tāpēc es nemaz necentos neko darīt. Tikai nosmīnēju un uzliku atpakaļ austiņas, ļaujot mūzikai atkal un atkal pārņemt manas smadzenes.

Tā bija kā meditācija, vērot mākoņus zem sevis un klausīties mūziku. Parasti, tas būtu mani nomierinājis, bet tas, ka Džošua bija man tieši blakus, lika man justies patīkami satrauktai.

Ik pa brīdim es paskatījos uz Džošua un pasmaidīju, redzam kā viņš guļ. Ja es būtu bijusi viena pati, noteikti būtu paņēmusi telefonu un uzņēmusi dažus foto, lai arī cik baisi tas izklausītos. Es tomēr vēlaizvien esmu fane.

•••

Kad lidmašīna nolaidās kādā privātā lidostā aptuveni 45km attālumā no Smoltaunas, bija jau nakts. Kamēr visi citi ir diezgan moži un runātīgi, es knapi varēju acis noturēt vaļā, jo es lidmašīnā nebiju spējīga iemigt.

Pie lidostas stāvēja divi Lexus džipi, kas mūs tā vien gaidīja.

"Tā," Tailers sauca, nostājies pie vienas no mašīnām, "mēs ar Džennu braucam ar šo mašīnu." Tailers norādīja uz Lexus džipu pelēkā krāsā. "Un jūs, balodīši, ar melno." viņš viltīgi uzsmaidīja Džošua."

Es pārgurusi apsēdos automašīnas aizmugurējā sēdeklī, biju jau gandrīz aizmigusi.

Manas acis bija ciet, tās bezspēcīgi pavērās tikai tad, kad dzirdēju šoferi iedarbinām motoru.

"Vai Tev viss labi?" Džošua uztraukti vaicāja, atkal piesprādzējot mani. "Jā jā, " es vārgi atbildēju," man tikai ļoti nāk miegs, pamodini, kad būsim klāt.

Un es iemigu ciešā miegā.

•••

"Celies!" es dzirdēju patīkamu balsi runājam man pie auss. Es pavērtu vienu aci, ieraugot Džošua savā priekšā.

"Es taču nepamodos atkal pie Tevis, vai ne?" es, vēl samiegojusies, vaicāju. "Nē," Džošua smējās, "esam klāt."

Manas acis atvērās un es saķērusi savu mugursomu virzījos un mašīnas durvju pusi.

Es pat nebiju tām vēl pieskārusies, kad Džošua tā jau bija atvēris un sniedza man pretī roku.

"Es te tā skatos, ka viens cenšās būt džentalmenis, " es smējos, saķerdama Dzošua roku. "Kaut kā jau dāmas uzmanība jāiegūst," Džošua smaidīja pretī, itkā nejauši pieraudams mani sev klāt, kad biju izkāpusi no mašīnas.

"Ups.." viņš plati smaidīja. Es palaidu vaļā viņa roku un smiedamās atbildēju, "Tikai neizvaro mani." Es atkāpos un, uzmesdama savu mugursomu uz sava labā pleca gāju uz savas dzīvokļu ēkas durvju pusi.

"Pavadīsi mani augšā?" es pagriezos pret Džošua, kurš samulsis mani vēroja. "L-labi," viņš klusi atbildēja un sekoja man iekšā.

"Tātad," Džošua ierunājās, censdamies izjaukt klusuma brīdi, kas bija iestājies starp mums. Tas bija neveikls, bet palīdzēja noslēpt to, cik tajā brīdī es biju pārlaimīga. "Kā Tev patika šis izbrauciens?" viņš vilcinādamies vaicāja. "Es tiešām lieliski pavadīju laiku, patiesībā," es smaidīju,"milzīgs Tev paldies par šo."

"Kāda jēga teikt paldies, ja man tas bija kā pagodinājums?" viņš smējās. "Ja vest savu fani no mazplisētas uz koncertu ir pagodinājums, šī pasaule ir apgriezusies kājām gaisā!" es smiedamās saucu. "Esmu vairāk kā pārliecināts, ka tā arī ir!" viņš sauca, smiedamies.

"Kuš!" es, pati cenšoties apvaldīt smieklus, aizspriedu Džošua muti, "Frīdas kundze vel sāks skaitīt lekciju par netrokšņošanu kāpņu telpā."

Viņš maigi paņēma manas rokas un nolaida tā kamēr es skatījos lejā pa kāpnēm, sāniski atstutējusies pret sava dzivokļa durvīm.

Kad pagriezos pret Džošua es redzēju viņu plati smaidām.

"Es vairs nevaru noturēties," viņš čukstēju un pēc tam es attapos ar Džošua rokām aptītām man ap vidukli un viņa lūpām cieši piekļautām pie manējām.

Tas bija skūpsts, kuru katra meitene gaida mūžību.

•••••••••••••••••••••••••••••••••

[A/p]
Jā, tas jau notika.
Boom