Viņš un viņa fane [Joshua Dun fan fiction]

| 11 |

Vienpadsmitā nodaļa
"Iepazīsties, Džošua"
•••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••

Džošua P.O.V.

Nespēdams bilst ne vārda, Klēra mani uzvilka augšup pa trepēm uz sava tēta dzīvokli. Mana sirds lēca pa muti laukā aiz uztraukuma, lai arī man nevajadzētu baidīties. Mēs ar Klēru bijām tikai tuvi draugi.

Atšāvās dzīvokļa durvis un es tiku ierauts mājīgā dzīvoklītī. Pirmais, ko redzēju bija mazs koridoriņš ar baltām sienām, pie sienas bija vairāki fotorāmīši ar ģimenes foto. Tur bija redzama Klēra, viņas vecāki un vel kāds puika, kas nopratu bija viņas brālis. Vēl tur atradās vecmodīgs skapis, kurā, pieļauju, atradās jakas un mēteļi.
Blakus tam stāvēja plaukts ar kurpēm.

Jā, tur bija vīriešu kurpes, bet tur bija vairāku izmēru un krāsu novalkātas converse kedas. Es nosminēju, saprotot, ka tās noteikti bija Klēras.

"Nesmejies," Klēra smējās, novelkot apavus un novietojot tos apakšējā plaultiņā."Converse ir klasika."
"Paga tie visi ir Tavi?" es vaicāju. "Nē, šie sarkanie, zemie ir Damiena. Es nēsāju tikai augstās kedas." meitene smējās. "Kas ir Damiens?" es saucu pretī. "Mans dramatiskais, sešpadsmitgadīgais pusaudzis." viņa smējās, norādot uz kādu no ģimenes fotogrāfijām, "Damiens ir mans brālis!"

"Aa, skaidrs, skan logiski," kautrīgi atbildēju un novietoju savus apavus plauktā, blakus Klēras melnajām Converse kedām.

"Modžooooo!" Klēra piesteidzās pie virtuvē sēdošā franču buldoga, kas satraukti luncināja asti un sāka riet. Es lēnām iegāju virtuvē, ieraugot pie plīts garu vīrieti ar bieziem, brūniem matiem.

Viņš pagriezās pret mani un uzsmaidīja. "Klēra?" viņš ierunājās, "varbūt iepazīstināsi?" Meitene piecēlās kājās un ievilka mani dziļāk virtuvē. "Pareizi, tātad, iepazīsties ar Džošua!" viņā sauca, turot manu roku. "Džošua, iepazīsties, mans tētis."

" Ārons Valkers," Klēras tēvs smaidot sniedza man pretī roku rokasspiediem. "Džošua Viljams Dans, bet jūs drīkstat mani saukt par." es pieklājīgi, atbildot rokasspiedienam.

"Klēra!" parādoties durvju ailē, sauca kāds puisis. Izskatījās, ka viņam ir apmēram sešpadsmit. Puisim bija balti mati, kas atgādināja anime varoņus, taču pārējais stils atgādināja parastu, sportisku pusaudzi.
"Damien, Tu sīkais ķēms! Beidzot esi atpakaļ!" Klēra sauca, pieskrienot un cieši apskauj un zēnu, kas izrādījās viņas brālis.

"Es vēlos tevi ar kādu iepazīstināt ar Džošua," meitene pievilka mani pie sevis, kad bija tikusi vaļā no mazā brāļa apskāviena.

Puiša sejas izteiksme izmainījās, ieraugot manu seju, spriežot pēc viņa vecuma un stila, viņam vajadzētu zināt par to, kas esmu es un kas vispār ir Twent One Pilots.

"Prieks iepazīties," es ierunājos, cenšoties draudzīgi stiept pretī roku rokasspiedienam. Damiens dedzīgi paspieda manu roku, vēlaizvien raugoties uz mani lielā pārsteigumā.
"Es dievinu jūsu mūziku!" puisis sauca, beidzot attapies. Viņš apsēdās pie galda gaidot, kad mēs ar Klēru apsēdīsimies un īsi pēc tam mēs arī apsēdāmies.

Klēras P.O.V.

Visu vakaru, Džošua bija ļoti pieklājīgs un draudzīgs, rodot ekselentu pirmo iespaidu. Man bija liels prieks, ka viņš bija spējīgs rast kopēju valodu ar manu ģimeni un neuzvedās kā viens no tiem pārlieku iedomīgajiem puišiem, kas nedarīja neko citu, kā centās man uzbāzties.

Kad viņš visiem stāstīja par savu profesiju, tas aizrāva visus, kas sēdēja pie galda un tas man lika smaidīt visu vakaru.

Šis vakars šķita izdevies un man bija prieks, ka tas tā bija.

•••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••

[A/p]
Okay, es ļoti centos uztaisīt so nodaļu ne tik pārspīlētu.
Piedodiet, ka tā ir salīdzinoši īsa.
Nu labi, atā 🤗🤗🤗