Viņš un viņa fane [Joshua Dun fan fiction]

| 3 |

3.nodaļa
Uz LA!
•••••••••••••••••••••••••••••
Klēras P.O.V.

Divu stundu ceļš uz kādu privātu lidostu pie Ņujorkas robežas bija interesants. Džošua īpaši nerunāja, tikai ik pa laikam paskatījās uz mani un novērsās. Atkal sāku šaubīties par viņa interesi.

Mēs piestājām nelielās lidostas un Džošua momentā atsprādzēja mani. Dīvaini, es zinu. Un tad atsprādzējās pats. Viņš izkāpa no mašīnas un sniedza man pretī roku, lai palīdzētu man izkāpt. Es ar vienu roku uz pleca uzliku uz pleca somu un saķēru savu jaku un ar otru roku satvēru viņa roku, virzīdamies uz mašīnas durvīm. Kad biju izkāpusi no mašīnas, biju neiedomājami tuvu Džošua. Mēs saskatījāmies un es nosarku. "Tu esi tuvu" viņš uzsmaidīja. Es atkāpos soli atpakaļ. "Piedod" nosarkusi atbildēju. "Par ko? Es nesaku, ka Tu nedrīksti tik tuvu stāvēt."

•••

Lidmašīna bija moderna un eleganta. Gluži kā filmās. Džošua mani ieveda lidmašīnā kā īsts džentalmenis. Negaidīju, ka viņš tā pret mani izturēsies. Nesaku, ka tas ir slikti, bet tas ir dīvaini.

•••

"Zini, Džošam Tu ļoti patīc" teica Tailers, apsēdies man pretī uz viena no ērtajiem krēsliem. Džošua bija iemidzis uz blakus krēsla. "Tu tā domā?" nosarkusi uzmetu blakus sēdošajam Džošua skatienu. "Smoltaunā mēs bijām ļoti aizņemti, bet visu laiku viņš prātoja par to vai paspēs tevi kaut kur uzaicināt un kas notiks pēc tam." Tailers stāstīja, "Beigās viņam piedāvāju tevi paņemt līdzi un Losandželosu." Tātad tā bija paša Tailera ideja? "Bet vai viņš to vēlējās?" es pavaicāju. "Viņš momentā sāka tevi meklēt, lai uzaicinātu tevi. No sākuma gan baidījās, bet pēc tam viņš sāka uztraukties, ka varētu visu sasteigt un tā tālāk. Bet Džošua Tu ļoti patīc. Viņš baidās par to, ko Tu par viņu domā un vai Tu to dari tāpēc, ka esi fans vai tāpēc ka Tevi viņš patiešām interesē." Tailers atbildēja. "Es nevēlos rast iespaidu, ka es ar viņu labprāt pavadu laiku, jo esmu fane. Man Džošua vizuāli un viņš ir pa visam savādāks otrpus ekrāna, lai gan škiet, ka tāds pats vien ir." atbildēju.

Tailers uzsmaidīja pievērsis acis Džošua "mūs kāds noklausās." Džošua. "Džoš, vari beigt tēlot!!" Tailers smējās. Viņš visu dzirdēja??? Nosarkusi uzmetu skatienu Džošua. Viņš smaidīja, censdamies neatvērt acis.

"Tu mūs noklausījies?" es pavaicāju. "Nē?" Džošua, uztraukts un censdamies samelot, atbildēja. Viņš atvēra acis un uzsmaidīja man, "Bet, jā, es visu dzirdēju." Es nosarku. "Neuztraucies, man to bija svarīgi zināt." viņš silti uzsmaidīja, "bet Tev, Tailer, tagad gan ir mēsli," Džošua paskatījās uz Taileru ar skarbu skatienu."Ko es izdarīju?" Tailers pārsteigts, bet ar uzjautrinātu skatienu, vaicāja. "Tu izpļāpājies!" Džošua ,celdamies kājās, sauca. Es steidzos Džošua apturēt. "Savukārt, Tailers pateica kaut ko tādu, ko man bija svarīgi zināt."

Džošua nosarka un apsēdās. "Es negrasījos neko viņam darīt." Džošua smējās. Tie bija apbrīnojami smiekli.

Uzsmaidīju un arī apsēdos.

•••

Kad lidmašīna nolaidās Losandželosā, bija nakts. Ja godīgi es biju pārgurusi.

"Viesnīcā būs jāpaņem vēlviena istaba priekš Klēras," teica Džošua, kad bijām izkāpuši no lidmašīnas. "Labi," Tailers atbildēja. Man negribējās, lai viņi tērējas manis dēļ.  Nebija nozīmes tam, ka Tailers un Džošua ir pasaulslaveni mūziķi. Man tas iedragā pašcieņu, jo es tajā brīdī nevarēju atļauties viesnīcas numuriņu Losandželosā.
•••••••••••••••••••••••••••••

| autora piezīme |
Atviainojos, ka nekas interesants nenotika.