Viņš un viņa fane [Joshua Dun fan fiction]

| 2 |

Otrā nodaļa
Ak. Mans. Dievs.
••••••••••••••••••••••••••••
Klēras P.O.V.

Ir pagājušas vairākas dienas kopš es uzskrēju virsū Džošua. Esmu jau zaudējusi cerības, ka viņš man pados kādu ziņu. Kārtējo reizi, esmu par naivu, lai saprastu, ka viņš ir slavenība šī vārda vistiešākajā nozīmē.

•••

Sēdēju tēta veikaliņā pie letes un skicēju plates lauskas līdz saņemu negaidītu īsziņu.

[Džošua]: Čau, piedod, ka nerakstīju, biju aizņemts.

Momentā atbloķēju savu niecīgo IPhone4 un atbildēju.

[es]: Čau
[es]: Šoreiz piedošu 😂 jk, saprotu, ka slavenībai būt nav viegli.
[Džošua]: Paldies 😂

Un tad veikaliņā ienāca, uzminiet kas, pats Džošua Viliams Dans. Un to es sapratu tikai tad, kad izdzirdēju viņa balsi. "Un atkal mēs tiekamies," viņš uzsmaidīja,"tāda sajūta, ka viens no mums ir stalkeris."
Nometu skiču bloku un zīmuli uz galda un ,norīdāma siekalas, piecēlos kājās. "Visu cieņu, bet Tu man pirmais uzrakstīji, tāpēc aizdomas varētu krist uz Tevi." censdamās novaldīt smieklus, nopietnā tonī atbildēju. "Ak tā?" Džošua veltīja man viltīgu smaidiņu,"bet Tu esi viena no maniem faniem."
"Nedomā, ka būšu kā viarums Twenty One Pilots fanu, kas ģībst Tailera nevis Tevis dēļ?" atbildēju ar tādu pašu skatienu. "Runājot par Twenty One Pilots, es pēc pāris stundām braucu uz koncertu, kas ir rītvakar Losandželosā." Džošua iesāka," tā kā nesanāca ar tevi nekur aiziet...negribi pievienoties?"
Ak. Mans. Dievs.
"Ko?" es pārsteigumā pārvaicāju. "Tev ir divas stundas, lai izdomātu. Ar Taileru viss ir saskaņots, es nu iešu."
Un Džošua izgāja no veikala.

Apsēdos uz krēsla pie letes un saķēru galvu. "Kas tikko notika?" čukstēju sev.
"Vai Tev viss labi?" pie letes pienāca tētis. "Nezinu!" saucu pretī,"es laikam lēnām jūku prātā!" Tētis pieliecās man tuvāk,"Vai tam varētu būt kāds sakars ar to puisi, kas te tikko bija?"
"Vai Tev ir kaut mazākā nojausma, kas viņš ir?" pagriezos pret tēti. "Piedod, nešķiet, ka viņš būtu vietējais." tētis paskatījās ārā pa logu un atkal pievērsās man. "Tas is Džošua Viliams Dans!" es saucu. "Un viņš būtu..?" tētis uz mani skatījās it kā es patiešām būtu zaudējusi prātu. "Twenty One Pilots bundzinieks." es , nedaudz nomierinādamās, atbildēju,"mēs pirms pāris dienām saskrējāmies uz ielas un apmainijāmies ar telefona numuriem. Un tagad viņš bija ienācis veikaliņā un piedāvāja šovakar braukt līdzi uz Losandželosu!"
"Tas taču ir labi, vai ne?" tētis apjucis vaicāja. "Tas ir mans sapnis, bet.." es nopūtos, "man rīt jāstrādā, es esmu es...ja godīgi, man ir bail!" Un tad tētis saķēra manu roku, "Zini, ko tava mamma reiz teica?"

Divdesmit sekundes drosmes var izmainīt visu tavu dzīvi. Tas atkarīgs no tevis, vai uz labu, vai sliktu.

Man acīs saskrēja asaras. "Mamma." es nočukstēju. "Zini, Klēra, ej mājās atpūties, rīt vari nenākt." tētis mani apskāva.

•••

28.07.2016

Un tā nu es atkal te sēžu. Šodiena bija laba. Atkal satiku Džošua. Viņš aicināja mani braukt līdzi uz Losandželosu. Es noraustījos un neatbildēju. Kāda es biju muļķe! Vajadzēja teikt jā. Ak šī nožēla. Tādas iespējas man vairs nekad nebūs!

•••

Aizvēru kladi, ko devēju par dienasgrāmatu, bet kas patiesībā bija klade, kurai pat nebija cietie vāki, aizgāju uz virtuvi un paņēmu banānu. Tie bija vieni no retajiem augļiem, ko ēdu. Nebija tā, ka man nogaršotu veselīgi produkti. Man vienkārši vairāk garšo dārzeņi. Tomāti, gurķi, burkāni.

Sāku ēst.

Paskatījos pa logu un ieraudzīju pelēku 2015. gada Lexus RX300 piebraucam pie manas mājas. Tas bija netipisks auto priekš mazpilsētas kā šī. Un tad man pienāca jauna ziņa.

[Džošua]: Tad tu brauc?

No mašīnas izkāpa Džošua. Bļāviens!

[Es]: Laikam nē.

Es tā nožēloju, ka to uzrakstīju un gaidīju, kad pelēkais lexus aizbrauks, bet tā vietā, Džošua stāvēja pia manas mājas un kaut ko spieda telefonā. Pēkšņi man iezvanījās telefons. Džošua.

"Klau, mēs nokavēsim lidmašīnu." Dzirdējusi Džošua balsi, manā sejā momentā uzplauka smaids. Viņš gribēja, lai es braucu. Viņš negrasījās braukt prom līdz es piekritīšu. Bet viņš taču ir Džošua Viliams Dans, kāpēc viņam vajadzētu mani?? "Ļauj man vismaz banānu apēst un atri sakravāties." es smējos klausulē.

Tagad vai nekad, Klēra!

"Izlaid to daļu ar banānu, tu jau zini, ka mums abiem ar Taileru tie riebjas." Džošua jautri atbildēja. " pasteidzies!"
"Bet, kur lai es viņu tagad lieku?" atbildēju. "Atkritumos." viņš atkal smējās.

Es to neizmetu ārā, bet noliku uz galda un steigā sāku kārtot somu. Iemetu tīras drēbes un pāris higiēnas produktus kā ari kosmētiku. Tad ieliku somā skiču bloku un zīmuļus.

Paskatījos spogulī. Es izskatījos drausmīgi. Ātri parvilku savu OMAM kreklu, tagad man mugurā bija krekls ar veco Twenty One Pilots logo. Sasēju matus copē un uzklāju nedaudz kosmētikas. Derēs.

Paķēru banānu, , ko atstāju uz galda, mugursomu un savu ādas jaku, un skrēju lejā.

Noskrēju lejā ar savu tumši zilo mugursomu uz viena pleca un jaku padusē. Džošua jau tur stāvēja ar platu smaidu. Tas kā vienmēr bija žilbinošs. "Piecpadsmit minūtes. Kā?"  viņš vaicāja smiedamies. "Es braucu uz koncertu kopā ar tevi, laikam tāpēc tā steidzos." atbildēju, smaidīdama pretī. "Labi, kāp iekšā," Džošua smaidīdams atvēra mašīnas durvis. Mašīnas otrā galā sēdēja Tailers. Viņš ieraudzīdams mani ātri uzlika saulesbrilles un uzreiz uzsmaidīja. "Sveiki!" viņš sauca. "Sveiks, Tailer," nosmīnēju. "Zini, Džošs ļoti uztraucās, ka nepaspēja nekur ar tevi aiziet," viņš stāstīja, "nāc sēdies."

Iekāpu mašīnā un apsēdos pa vidu. Paskatījos uz durvīm un ieraudzīju Džošua iekāpjam mašīnā, viņa seja bija sarkanāka par viņa matiem. "Zini, Tailer, tev tas nebija jāsaka." Džošua aizcirta mašīnas durvis un paskatījās uz mani, "Tev jāpiesprādzējas."
"Ļauj vispirms nolikt somu." vilkdama nost mugursomas štripas, atbildēju.

Kad somu biju nolikusi sev pie ceļiem, ar roku saķēru siksnu, lai piesprādzētos, bet tad es jutu Džošua roku sniedzamies man pāri un izņemam siksnu man no rokas. Viņš rūpīgi pārvilka štripu man pāri un piesprādzēja mani. Tas bija dīvaini.
"Zini, es to pati varēju izdarīt," iesmējos. "Es zinu," Džošua atbildēja un pats piesprādzējās.
Ak žēlīgā debess!

Un tad mašīna aizbrauca.

Tas notiek!

•••

|Autora piezīme|

Es sevi ienīstu
Atā!