Viņš un viņa fane [Joshua Dun fan fiction]

| 13 |

Trīspadsmitās nodaļa
Saldējums un klasiskā mūzika trijos naktī
•••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••
Klēras  P.O.V.

Vakars tika aizvadīts, skatoties filmas un pļāpājot par, visu, jo vien iespējams parunāt.

Dženna, kas no sākuma šķita kaut kāda modes dāma, izrādās ir lieliska sarunas biedrene. Tailera joki man vienkārši lika izplūst tādos smieklos kā nekad un Džošua- ne brīdi neatstāja mani un uzvedās it kā es būtu viņa meitene.

Vakara izskaņā dzīvojamajā istabā bijām palikuši tikai mēs divi- es un Džošua.

"Ko tagad?" es smejoties vaicāju, sēžot dīvānā. "Es gribu ēst," viņš smējās, apgāžoties pret dīvāna atzveltni. "Tu tikko notiesāji gandrīz veselu lielo picu!" es saucu. "Jā, bet mums saldētavā ir vaniļas saldējums." viņš atbildēja, pieceļoties kājās un ejot uz virtuves pusi.

"Tu neesi normāls!" es saucu no dīvānā puses. "Tad Tu negribēsi??" viņš sauca.

Es izdzirdot piedāvājumu piecēlos kājās un steidzos uz virtuvi. "Man nav iebildumu,"uzsmaidīju.
"Ha," viņš atbildēja, izvelkot no ledusskapja saldējumu.

Tā mēs līdz trijiem naktī ēdam saldējumu un klausījāmies klasisko mūziku līdz aizmigām turpat, uz dīvāna.

•••

No rīta mani pamodināja telefona zibspuldzes gaisma, kas iespīdēja man tieši acī.

Tikko atvērusi acis, es ieraudzīju Džennu, kas kaut kādu iemeslu pēc mūs ar Džošua fotografēja.

"Ko Tu dari?" es saucu, uzraujoties sēdus. "Piedod, jūs abi tik mīlīgi gulējāt." viņa smējās, noliekot savu telefonu uz galda.

•••

Turpmāko dienu es pavadīju ar Džošua, vazājoties apkārt pa Smoltaunu.

Beigu beigās mēs aizgājām uz "Pie Rozijas" un pasūtījām viņas leģendāro kartupeļu sacepumu ar sieru un kūpinātu vistu. 

"Man vēlāk ir jāiet uz tikšanos sakarā ar Smoltaunas simtgades svinībām," viņš ierunājās, "galvenā organizātora palūdza, lai mēs ar Taileru uzstājamies." 

"Domā šejienieši izpratīs jūsu savdabīgo mūziku?" iesmējos. "Citu pasaules slavenu muzikālo duetu viņi nedabūs," Džošua smejoties atbildēja. "Bet tad tu nāksi līdzi?" Manu seju rotāja smaids, saprotot, ka viņš vēlas ar mani rādīties publikā, it īpaši starp cilvēkiem, kas mani pazīst kā lielo dīvaini no mūzikas veikalīņa. "Protams!" es saucu pretī. 

Piebeiguši savas porcijas, mēs iekāpām mašīnā, kas bija atbraukusi mums pakaļ, un braucām uz mēra māju. 

Ienākot zālē, kurā bija paredzēta sanāksme, Tailers ar Džennu jau bija aizņēmuši mums vietas pie lielā galda. 

"Sveiki!" sauca pazīstama meitenes balss. Džošua momentā apskāva meiteni, kas runāja, liekot man kļūt vai sarkanai aiz greizsirdības. Šī meitene bija neviens cits kā Emma. 

"Kas jauns?" Džošua sauca, atbrīvojot meiteni no savām skavām. "Strādāju, tev?" viņa smējās. "Tu jau noteikti pazīsti Klēru," viņš atbildēja, apliekot savu aptetovēto roku man ap plecu un piespiežot mani sev klāt. "Protams," meitene pikti atbildēja un uzmeta Džošua nosodošu skatienu. "Tu es īsts draugs, ko lai saku." viņa uzrūca un aizgāja uz otru zāles galu. 

"Man šķiet, ka viņa gribētu būt manā vietā," ieteicos, apsēžoties blakus Džošua. "Patiesībā nē," Džošua iesmējās, "tici vai netici, viņa gribētu būt manējā."

"Ko tu ar to domā?" uzcēlusi uzaci atbildēju. "Emma nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka viņai interesē meitenes nevis puiši un pavisam nesen viņa pateica, ka vidusskolā tu esi bijusi viņas sirdsāķītis," Džošua atbildēja. "Man bija bail, ka manas jūtas pret tevi varētu sagraut manu un Emmas draudzību."

••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••• 

[A/p]

Es ļoti ļoti atvainojos pat to, ka nerakstīju, man dzīvē notiek tik daudz, ka es vienkārši nespēju atrast laiku priekš Wattpad.

Paldies par sapratni!